Lai arī par demogrāfiju pēdējā gada laikā politiķi un ierēdņi runā daudz, reālu rezultatīvu rādītāju pieminēšanas trūkums rada iespaidu, ka demogrāfija kā prioritāte ir «tikai uz papīra». Vienīgais politikas dokuments, kur prognozēts konkrēts dzimstības rādītājs, ir šā gada sākumā valdībā apstiprinātās, Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam. 82. lappusē šis rādītājs parādās kā īstenotās politikas rezultāts. Tur rakstīts: 2009. gadā dzima 9,6 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt 2014. gadā dzims 10,2 uz 1000 iedzīvotājiem. Kā ministrijas ierēdņi nonāca līdz šādam skaitlim, konkrētu «formulu» LM Dienai nesniedza, vien norādīja, ka šādu skaitli varot sasniegt, «ja ģimenes valsts atbalsta politika tiek realizēta atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam».
Rādās - atkal kritums
Detalizētāki plāni gan paredzēti LM pamatnostādnēm sekojošajos divos rīcības plānos. Taču, lai arī jau ir 2011. gada beigas, ģimenes valsts politikas rīcības plāns 2011.-2013. gadam valdībā nav pieņemts, tas vēl ir starpnozaru saskaņošanā. Tāpat ir lielas bažas, ka pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu un bērnudārza vietu nodrošināšanai, tuvākajos divos trīs gados neatradīsies nauda. Šīs valdības deklarācijā gan solīts noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, radīt atbalsta veidus otrā, trešā un katra nākamā bērna piedzimšanai ģimenē un atbalstīt neauglības ārstēšanu.
Tiesa, iespējams, dzimstības rādītājus uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem varētu uzlabot mākslīgi - ar pēdējās tautas skaitīšanas rezultātu palīdzību. Ja, tos publiskojot, izrādīsies, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis un būs, piemēram, nevis 2,2 miljoni, bet 2 miljoni, dzimušo bērnu skaits uz iedzīvotāju skaitu automātiski var palielināties, radot šķietami labāku rādītāju. «Tā var gadīties. Bet tāpat - sausais atlikums var būt viens. Cik bērnu gadā būs piedzimuši,» saka demogrāfs Ilmārs Mežs.
Šī gada desmit mēnešu statistika liecina, ka, visticamāk, uz brīnumu nav ko cerēt - dzimstība būs bijusi zemāka nekā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda - šā gada pirmajos desmit mēnešos piedzimuši 15 720 bērnu, kas ir par 462 bērniem mazāk nekā pērn. Pērnā gada Latvijas rādītājs bija 1,17 bērnu uz sievieti reproduktīvajā vecumā, tas ir viens no zemākajiem ES.
Atšķirībā no Latvijas Igaunijā plānotie rezultatīvie rādītāji, kas skar dzimstību, ir ne tikai vienā dokumentā, kas paredz atbalstu ģimenēm, bet tie ierakstīti visos saistītajos dokumentos, arī valdības rīcības plānā, valsts budžeta stratēģijā. Latvijā šādas prakses nav. Piemēram, Nacionālās attīstības plānā (NAP) 2007.-2013. gadam nekādi rezultatīvie rādītāji attiecībā uz dzimstību nav minēti. Rakstīts vien, ka zemā dzimstība apdraud cilvēkresursu kvalitāti un ka dzimstība jāveicina. Šis plāns gan tika gatavots «auglīgā laikā» - 2006. gadā. No 2003. gada līdz 2008. gadam bija labvēlīgais posms, kad dzimstība kāpa, sasniedzot pat 23 948 bērnus gadā.
Neplānojam dzimstību
Tiesa, arī šogad Saeimā apstiprinātajā Latvijas Ilgtspējīgās attīstības stratēģijā Latvija 2030 nav minēts, kādi tieši rezultatīvie rādītāji dzimstībā būtu jāsasniedz. Vien rakstīts, ka «vecuma demogrāfijas atkarība» jāsamazina zem 31%. Pavisam drīz sāksies darbs pie jaunā NAP, kā arī drīzumā jābūt gatavam valdības rīcības plānam, taču, kā plānus attiecībā uz dzimstību tur atspoguļos, vēl nav zināms.
Atbildot uz jautājumu, vai nevajadzētu «pārbīdīt» uz vēlāku laiku LM pamatnostādnēs minēto rezultatīvo rādītāju, LM pārstāve Liene Užule saka: tuvojoties pamatnostādnēs norādītajam termiņam (2013.-2014. gads), būs arī iespēja noteikt, vai izdarītās prognozes ir piepildījušās. «Pamatnostādņu izstrādes laikā visas politikas uzstādījums tika vērsts uz to, ka līdz 2013. gadam Latvija būs pilnībā atguvusies no krīzes un atgriezīsies pirmskrīzes attīstības stadijā, tomēr pašreizējā situācija rāda politikas viedokļu maiņu,» viņa norāda un piebilst - šobrīd par krīzes ietekmes beigu posmu jau tiek uzskatītas 2014. gada beigas.
«No gaisa pagrābts skaitlis. Varbūt bija pamatnostādnēs jāparāda, ka būs kaut kas nedaudz labāks, nekā bija, lai būtu kāda jēga no šā dokumenta,» saka I. Mežs par LM ģimenes valsts pamatnostādnēs minēto prognozēto dzimstības pieaugumu. Demogrāfs arī norāda - nebija nekādas jēgas dokumentu taisīt, ja tam neplāno līdzekļus. Risinājumi jāmeklē steidzami - ja to sāksim pēc pieciem septiņiem gadiem, būs nokavēts un vairs nepietiks pat ar diviem bērniem ģimenē, būs nepieciešami jau četri, norāda I. Mežs.
Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (TB/LNNK-VL) saka: «[Politikas dokumentos] rezultatīvi rādītāji nav nosprausti vispār. Tas ir briesmīgākais - visi tikai runā, runā, tā esot prioritāte numur viens.» Tiesa, jautāts, par LM izvirzīto prognozi par dzimstības pieaugumu, viņš saka: «Šo skaitli laikam pamatnostādnēs biju palaidis garām.»
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa savukārt norāda: atšķirībā no Latvijas Igaunijā, veidojot ģimenes valsts politiku, iestādes ļoti mēra, vai kādās aktivitātēs ieguldītā valsts nauda ir attaisnojusies. Ja ir noteikti kādi mērķi, tos piesaista konkrētiem rīcības instrumentiem. «Igauņi skatās ļoti reāli, kāds ir ieguvums. Katrs instruments tiek ļoti rūpīgi pārbaudīts,» saka A. Putniņa. Par LM izstrādātajām ģimenes valsts pamatnostādnēm A. Putniņa ir kritiskās domās. Tās, viņasprāt, balstās cita veida sapratnē par politikas plānošanu. Proti, uzklausītas atsevišķas interešu grupas, kuru viedokļi atspoguļoti pamatnostādnēs, nevis izvērtēti objektīvi rādītāji.