Tik lielisku Vācijas sniegumu varētu saukt par sensāciju. Komandas sākumsastāvā iekļauti septiņi futbolisti, kuri valstsvienībā debitēja tikai pērn vai pat šogad. Pirms finālturnīra netrūka iemeslu, lai Vācijā par savas komandas potenciālajām veiksmēm runātu piezemētos toņos. Bažas bija par visām līnijām. Īsi pirms finālturnīra traumu guva pirmais vārtsargs Adlers no Bayer 04. Triecienu radīja vēl viena kandidāta Enkes pašnāvība. Galvenā trenera Joahima Lēva rīcībā nebija neviena, kuram būtu starptautisks izlašu rūdījums. Izvēle krita uz talantīgo Neieru, kurš aizvadījis lielisku sezonu Vācijas bundeslīgā. To var teikt arī par visiem citiem jaunajiem talantiem, kuri ir valstsvienībā. Tieši regulāra prakse bundeslīgā devusi rūdījumu augstā līmenī. Arī pārliecību, ka var vēl labāk.
Pēdējos piecos gados allaž par spēcīgākajām nacionālajām līgām Eiropā tiek nosauktas Anglijas premjerlīga, Spānijas La Liga un Itālijas Serie A. Tikai tad seko bundeslīga. Par to, kā tās sarindot, var tikai diskutēt, un iznākums allaž būs subjektīvs. Taču ir arī objektīvi argumenti. Piemēram, Minhenes klubs Bayern šogad spēlēja prestižajā UEFA Čempionu līgas finālā, ko veicināja virkne vācu futbolistu.
Vāciešiem jāsaka liels paldies arī Bayern holandiešu galvenajam trenerim Luī van Gālam, kurš Šveinšteigerā atklājis centra pussarga talantu. Līdz šim Bastians spēlēja malējā pussarga pozīcijā, taču nespēja konkurēt ar superzvaigznēm Riberī un Robenu. Taču van Gāls nenosēdināja 25 gadus veco Šveinšteigeru rezervē, bet laida laukumā kopā ar Nīderlandes izlases «centru» Marku van Bommelu. Bastians tika pieradināts darīt melno darbu, un rezultāts DĀR ir acīmredzams. Kopā ar atklājumu Kediru abi ir žilbinošs centra pussargu duets. No Ballaka traumas pagaidām iznākusi laime nelaimē...
Van Gāls uzticējās arī 20 gadu vecajam Milleram. Augumā slaids, ļoti ātrs un tehnisks. Gluži kā visa Vācijas izlase. Tieši Millers izkonkurēja Miroslavu Klozi klubā. Un te nu atkal vēl viens stāsts par kārtējām bažām pirms finālturnīra, jo ierastie uzbrukuma līderi Kloze arvien biežāk deldēja Bayern rezervistu soliņu, bet Lukašs Podoļskis pēc līdzīga likteņa Minhenē jau sezonu iepriekš ne pārāk sekmīgi atgriezās Koln, uzbrukumā šķērdējot vienu izdevību pēc otras. Aizvadītajā sezonā viņš Vācijas bundeslīgā guva tikai divus (!) vārtus, Kloze - trīs... Taču izlases kontekstā tas devis papildu motivāciju. Kloze ir labs uzbrucējs, taču nekad nav likts vienā plauktā, piemēram, ar angli Veinu Rūniju, kamerūnieti Samuelu Eto vai Didjē Drogbā no Kotdivuāras. 32 gadus vecajam Klozem ir apbrīnojama «futbola oža» - būt īstajā vietā un īstajā laikā. Viņš ir meistars cīņā par gaisa bumbām. Izcils piemērs bija spēlē ar Austrāliju.
Vācija ir komanda, kurā visi vienpadsmit futbolisti var un grib spēlēt disciplinēti 90 minūtes gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Nav izteikta līdera, tādi ir visi, un pretiniekiem var draudēt briesmas no jebkura. Spāņus pusfinālā gaida nopietns eksāmens.