Tetra Pak pētījuma Baltijas iedzīvotāju pārtikas izvēles un dzīvesstila paradumi** rezultāti rāda, ka Latvijā šobrīd vislielākā pārtikas patērētāju grupa ir veselīga uztura entuziasti (33% no visiem pārtikas produktu pircējiem). Tajā pašā laikā, izvēloties pārtikas preces, 40% Latvijas iedzīvotāju nepievērš pietiekamu uzmanību iepakojumam.
Parasti mēs produkta iepakojumu ieraugām tikai tad, kad tā saturs jau ir izlietots. Piena paka ir «piens» līdz brīdim, kad paliek tikai paka. Mēs uztveram produktu un iepakojumu kā vienu veselu. Latviešu paruna vēsta - neskati vīru pēc cepures! Taču to nevar attiecināt uz pārtikas produktu iepakojumu, jo tieši tas vēsta par produkta saturu, vērtībām un kvalitāti.
Tam, kādā iepakojumā pārtikas produkti pieejami lietošanai, ir milzīga ietekme gan uz vides un dabas resursu ilgtspēju, gan ikviena cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Katru dienu cilvēki Ziemeļvalstīs un Baltijā veic vairāk nekā 47 miljonus*** pārtikas produktu pirkumu, proti, vairāk nekā 17 miljardu gadā, tāpēc iepakojumam ir svarīga loma. Mūsu mazās ikdienas izvēles ilgākā laikā var radīt pozitīvas pārmaiņas - gan domājot par pašu veselību, gan vidi, kurā dzīvojam. Ar nosacījumu, ka šīs izvēles ir gudras. Labs iepakojums palīdz pārtikas produktus uzglabāt ilgāk svaigus dabīgā veidā un bez vajadzības pievienot tiem konservantus. Labu pārtikas un dzērienu iepakojumu ir ērti pārnest mājās, viegli uzglabāt un lietot, kā arī pēc izlietošanas pārstrādāt.
Tādam raksturojumam pilnībā atbilst kartona iepakojums. Tā ir videi draudzīgākā izvēle. Kartona iepakojumu ražo no koksnes - atjaunojama augu izcelsmes resursa. Šis materiāls ir ērti transportējams, jo ir viegls, arī tā ietaupot energoresursus. Dažāda veida iepakojuma ietekmi uz klimatu parasti vērtē ar tā dēvētās dzīves cikla analīzes palīdzību - sākot no produkta ražošanas un beidzot ar pārstrādi. Zviedrijas Nacionālās pārtikas administrācijas pētījums (2011.g.) atklāj, ka ilgtermiņā kartona iepakojums uz vidi atstāj četras reizes mazāku ietekmi nekā stikla. Turklāt tas ir divas reizes videi draudzīgāks nekā plastmasa.
Lai arī Latvijā mēs pagaidām vēl nevaram lepoties ar iespaidīgiem šķirošanas rezultātiem, kā tas ir, piemēram, Norvēģijā vai Zviedrijā, tomēr arī pie mums situācija gadu no gada uzlabojas, sabiedrībai aizvien vairāk domājot par vides jautājumiem. Pētījums rāda, ka 81% Latvijas iedzīvotāju zina, ka dzērienu kartona iepakojumi ir pārstrādājami, tomēr lielākā daļa (74%) atzīstas, ka tos nešķiro. Taču jāatceras, ka izlietots dzērienu kartona iepakojums nav atkritums, bet gan vērtīgs, pārstrādājams materiāls jaunu produktu radīšanai, piemēram, kartona kastēm, salvetēm, papīra galdautiem u. tml. Turklāt kartona iepakojuma pārstrāde ir vienkāršs process - paku maļot un šķīdinot ūdenī, kartona šķiedras atdalās no plastmasas. Arī dzērienu kartona iepakojumu šķirošana ir ērta - plastmasas vāciņu var noņemt un ielikt pārstrādājamās plastmasas konteinerā, bet izlietotā dzēriena paku izmest papīram paredzētajā konteinerā. Ja tiktu pārstrādāti 50% no izlietotajiem dzērienu kartona iepakojumiem, izdotos ietaupīt viena gada emisijas, kas līdzvērtīgas 2400 automašīnu radītajām****.
Šis piemērs apliecina, ka labam iepakojumam jākļūst par apzinātu ikdienas izvēli. Nākotnē iepakojuma loma tikai pieaugs. Paredzams, ka iepakojumam būs augstākas prasības vides aizsardzības, veselīguma un funkcionalitātes jomā. Iepakojuma uzdevums būs aizvien vairāk piemēroties attiecīgā produkta lietošanas ērtībai un cilvēku paradumiem, būt pārstrādājamam un ērti šķirojamam. Tāpat sagaidāms, ka iepakojuma ražošanā izmantos tikai atjaunojamus materiālus, bet no videi nedraudzīgajiem nāksies atteikties.
*Tetra Pak Baltijas reģiona vides projektu vadītāja.
**Pētījums veikts 2016. gada aprīlī sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti, aptaujājot 3112 respondentu izlasi vecumā no 15 līdz 74 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
***Vidējais dienā veikto šķidrās pārtikas produktu pirkumu skaits Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā.
****IVL Zviedrijas Vides pētījumu institūts (2013).