Pēc JL un TP strīdiem par Finanšu un Ekonomikas ministriju personālijām Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kurš tikai nākamajā otrdienā atgriežas Latvijā pēc gandrīz mēnesi ilgas prombūtnes, piektdien izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēris, ka «Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana». A.Šķēle norāda, ka valdībai no Saeimas ir jāsaņem precīzs mandāts, ko tā drīkst un ko nedrīkst apsolīt, tātad - «cik gadus uz priekšu mūsu visu kopīgo nākotni ieķīlāt apmaiņā pret katru atsevišķo kredīta maksājumu», teikts paziņojumā. Uz jautājumu, kāpēc TP līderis savas bažas nevarēja izteikt divpusējās sarunās ar premjera partijas vadību, A.Šķēles pārstāvis Romāns Meļņiks atbildēja, ka JL darot tāpat - savu viedokli izplata paziņojumos. JL un TP pārstāvji viens otram pārmet gatavošanos vēlēšanām, kurās, pēc JL politiķu domām, TP cerot veiksmīgi nostartēt, palielinot ietekmi valdībā. Jau rakstīts, ka pirms pāris nedēļām raidījumā Kas notiek Latvijā? pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja JL un TP, kuru pretrunas kaitē abām partijām un politiskajam procesam kopumā, nosēsties pie sarunu galda, kas vēl nav noticis.
R.Meļņiks nesaka, ka TP plānotu gāzt šo valdību, bet atzina - ja tās maiņa notiktu, A.Šķēle būtu gatavs uzņemties premjera amatu. Prezidenta aprindu cilvēki jau pirms vairākām nedēļām koalīcijas partijām raidīja signālus, ka «valdības gāzējiem nav izredzes tikt atalgotiem ar aicinājumu veidot nākamo valdību». Savukārt R.Meļņiks A.Šķēles izredzes nevērtē zemu, jo domā, ka viņš varot savākt vairāk nekā 51 deputāta parakstu, lai pārliecinātu prezidentu par vairākumu savai valdībai. Tāda parakstu vākšana notika 1995.gadā pēc 6.Saeimas vēlēšanām, kad divi valdības veidošanas mēģinājumi bija neveiksmīgi un tikai trešajā A.Šķēlem toreiz kā bezpartijiskam premjeram izdevās nodrošināt vairākumu. Kad viņš atkāpās pirmo reizi, Valsts prezidents G.Ulmanis uzaicināja A.Šķēli veidot vēl vienu valdību. Prezidentam ir dažādas iespējas, kā rīkoties valdības krīzes gadījumā, ja tāda patiešām iestātos. Kaut arī vēlēšanas ir jau šā gada oktobrī, grūti iedomāties, kā JL un TP spēs līdz tām kopā nostrādāt, ja to attiecības nemainīsies. Pagaidām gan arī nav zināmi alternatīvi koalīcijas un tās programmas piedāvājumi.