Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka aizvien vairāk jauniešu izvēlas apgūt krievu valodu. Pērn valstī vēlmi mācīties krievu valodu izteikuši 516 darba meklētāji.
Māris skaidro, ka pārliecība, kas tautiešus pārņēma pēc neatkarības iegūšanas - krievu valodu nevajadzēs un bez tās var iztikt, pamazām sāk izplēnēt. «Toreiz, kad man bija jāizvēlas mācīties krievu vai vācu valodu, man nebija saprašanas, cik krievu valoda nozīmīga un svarīga. Toreiz ikdienā ar krieviem nebiju saskāries. Nāku no Kurzemes puses - tur krievvalodīgos nekad neesmu saticis. Tāpēc, pēc vidusskolas nonākot Rīgā, bija pārsteigts, ka problēma tiešām ir tik liela, kā stāsta ziņās un citos raidījumos. Ejot uz darba intervijām, nācās secināt, ka darba devējam ļoti svarīgi, lai runātu ne tikai dzimtajā latviešu valodā un angliski, bet arī krievu mēlē.»
Māris skaidro, ka Latvija ir nozīmīgs tilts starp rietumiem un austrumiem, tāpēc ne krievu, ne angļu valodu skolā ignorēt nedrīkst. Viņaprāt, vēlme, kas ir latviešos, orientēties tikai uz vienu pusi - uz Rietumiem - ir aplama. Jaunietis domā, ka gan angļu, gan krievu valodai vajadzētu būt kā pamatvalodām, kuras jāapgūst skolā. Ja abas nezināsi, tad tas būs iemesls, kāpēc tev atteiks darba intervijās. Zināsi - 90% durvju būs vaļā, viņš spriež.
Māris uzskata, ka krievu valodas obligāta mācīšana skolā neapdraudētu latviešu valodu, ja tās mācīšanos pozicionētu kā svešvalodas apgūšanu, nevis kā otro valsts valodu. «Mērķim vajadzētu būt sarunāties nevis ar krievvalodīgajiem Latvijā, bet ar biznesa partneriem. Krievi biznesā nerunās citā valodā ar mums, latviešiem, - varbūt dažs angliski, bet tad bizness neizdosies.»
Māris teic, ka krievu valodu izmanto tikai biznesa vidē, bet, ja viņam ko jautā krieviski sadzīvē, viņš runā latviski. Puisis pārliecināts, ka pie tā, ka Latvijā dzīvojošie krievi nesaprot latviešu valodu, vainīgi paši latvieši. «Krievvalodīgajiem ir savs teātris, prese - kāpēc lai viņi būtu motivēti mācīties latviešu valodu? Otrkārt, kamēr pastāv krievu preses propaganda, nekāda integrācija nesanāks. Mana kolēģe domāja, ka 16. martā mēs, latvieši, pie Brīvības pieminekļa ejam ar nacistu karogiem un slavinām Hitleru. Treškārt, grēko arī paši latvieši, kas treniņnolūkos labprāt izvēlas runāt krieviski, līdzko parādās iespēja.»
Māris pārliecināts, ka pret krievu valodu vajadzētu būt veselīgai attieksmei - tā jāuztver kā pluss, līdzeklis, kā dzīvē sasniegt vairāk. Viņš atgādina, ka valodas daudz vieglāk mācīties vidusskolā - nav jāmaksā un arī brīvā laika vairāk.