Skolotāju izvēle
Gulbenes 2. vidusskolas skolēni darba burtnīcas 1. klasē varēs izmantot gandrīz visos mācību priekšmetos, Dienai stāsta skolas direktore Iveta Apine. Līdzīgi arī citās klasēs darba burtnīcas būs gan dabaszinībās, gan matemātikā un mūzikā, bet no 5. klases - svešvalodās. I. Apine norāda, ka neredz iemeslu, kāpēc lai tagad atteiktos no darba burtnīcu izmantošanas, ja pašvaldība spēj nodrošināt to iegādi. To izmantošana arī palīdz ieekonomēt laiku, ko skolēns var izmantot lietderīgāk, pildot citus uzdevumus, bet 1. klasē tas ir nepieciešams, jo skolēniem ir dažāds sagatavotības līmenis. Turpretī Jūrmalā sākumskolā Taurenītis 1. klasē bērni darba burtnīcas neizmantos. Skolas direktore Sarmīte Limba paskaidroja, ka viņa finanšu līdzekļus, ko pašvaldība atvēl darba burtnīcu iegādei, labāk izmanto ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, iegādājoties interaktīvās tāfeles. «Darba burtnīca faktiski ir derīga tikai vienam gadam, cena tām ir ļoti augsta, un to var izmantot tikai viens bērns. Pēc gada labākajā gadījumā šī burtnīca nonāk makulatūrā,» skaidro S. Limba. Tieši tāpēc šogad bērni darba burtnīcu vietā pierakstus veiks parastajās burtnīcās un izmantos interaktivitātes iespējas. Direktore gan piebilst, ka darba burtnīcu izmantošana ir atkarīga no materiālā nodrošinājuma. Piemēram, ja visās klasēs būtu interaktīvā tāfele un bērnu skaits klasē nepārsniegtu 15 skolēnu, darba burtnīcas nebūtu vajadzīgas. Arī Valmieras 5. vidusskolas direktore Rudīte Markus norādīja, ka, izvērtējot darba burtnīcu lietderību, mazākajās klasēs to vietā izmantos parastās burtnīcas un interaktīvos mācību materiālus. «Atgriezīsimies atpakaļ pie diezgan senas sistēmas, kur bērni parastajās burtnīcās pārrakstīs matemātikas uzdevumus, tādā veidā trenējot rociņu, nevis ierakstīs tikai vienu ciparu,» sacīja R. Markus. Savukārt Dobeles 1. vidusskolā vecāki izlēmuši, ka darba burtnīcas vismaz 1. klasē ir nepieciešamas, un vecāki piekrituši tās iegādāties paši. Patlaban gan skolas direktore Ģertrūde Zabašta paļaujas uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solījumu septembrī piešķirt papildu līdzekļus un sola, ka vecākiem iztērēto naudu atdos.
Lai arī kāds būtu izvēlētais variants, katrā skolā Dienai norādīja, ka, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus un sākto diskusiju, rūpīgi ir vērtēta darba burtnīcu lietderība un tas tiks darīts arī nākamajos gados, iespējams, atsakoties no to izmantošanas pavisam. Atsevišķās skolās kā risinājums tiek minēts darba burtnīcu un citu materiālu kopēšana, ko patlaban skarbi nosoda izdevniecību pārstāvji, norādot, ka tas ir autortiesību pārkāpums.
Bērni necietīs
Diskusija par darba burtnīcu lietderību atsākta laikā, kad tiesībsargs aktīvi sācis cīnīties par bezmaksas izglītības nodrošināšanu. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa Dienai norāda, ka tiesībsargs nav vērtējis, vai darba burtnīcas turpmāk tiks vai netiks izmantotas, un tas netiks darīts arī šobrīd, jo tas nav mērķis. Tomēr viņa piebilda, ka darba burtnīcas nav ne vienīgais, ne labākais, ne unikālākais mācību līdzeklis, pie kura obligāti būtu jāturas. Skolotāja prasmēm un zināšanām būtu jābūt tādām, lai varētu pasniegt konkrētā priekšmeta vielu gan ar, gan bez šīm burtnīcām, un skolēns no tā nedrīkst ciest. Arī Latvijas Bērnu foruma valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte sacīja, ka neviens skolotāja vietā nevar novērtēt, vai darba burtnīcas ir vajadzīgas vai nav, bet pēc viņas novērojumiem citās valstīs skolēnu mācību rezultāti nav saistīti ar šo burtnīcu izmantošanu. IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule uzskata, ka darba burtnīcas vairs nav moderns mācību līdzeklis, kas būtu noteikti jāizmanto. Ņemot vērā, ka ir XXI gadsimts, skolotājiem ir plašas iespējas lietot digitālos mācību materiālus un radoši pieiet mācību procesam. Viņa gan piebilda, ka tas ir skolas lēmums un ir rūpīgi jāizvērtē darba burtnīcu nepieciešamība, jo, piemēram, sākumskolas klasēs tām var būt nozīme.