Jaunieši prognozē, ka pēc augstskolas beigšanas pelnīs vidēji 600 latu «uz rokas», taču diskusijā nevarēja uzreiz nosaukt pat pāris profesiju, kurās šo algu patlaban saņem pieaugušie, par pētījuma rezultātiem stāsta Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Vidusskolēniem piedāvātajā testā par kreditēšanu, nodokļiem, uzkrājumiem vidēji katrs jaunietis pareizi atbildēja tikai uz pieciem jautājumiem no 12, un tikai 1% spēja sniegt pareizu atbildi uz vairāk nekā 10 jautājumiem. Vismazākā izpratne ir par kreditēšanas jautājumiem, uzkrājumu veidošanu, savukārt vislielākais «baltais plankums» izrādījās jautājums par to, kā veidojas pensijas apmērs - to nezināja 55% respondentu. Skolēnu pašnovērtējums par savām zināšanām privātu finanšu jomā ir zems - tikai 48% domā, ka viņu zināšanu līmenis ir labs vai teicams.
Vērtējot pētījuma rezultātus, izglītības projekta Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa uzsver: būtu nepareizi domāt, ka zināšanu trūkumu šajā jomā var piepildīt tikai skolā. «Izglītību sniedz ne tikai skola, bet arī vecāki, ģimene. Te ir jautājums, cik pārējā sabiedrība ir kompetenta šajā jomā,» saka Z. Oliņa. Pēc viņas teiktā, privātu finanšu pārvaldīšanai lielāka uzmanība būtu jāpievērš ekonomikas stundās, kuru saturs patlaban bieži vien ir pārāk vispārīgs un atrauts no reālās dzīves.