«Ar konkursa darbiem skolēni deva ziņu, ka definīciju iekalšana un atskaitīšana vairs nav tas mācīšanās veids, kas viņus uzrunā. Jauniešus uzrunā atraktīvi un viegli saprotami izteiksmes līdzekļi, viņi arī ir visatvērtākā grupa jauno tehnoloģiju iespējām. Veidam, kā skolēniem tiek sniegtas zināšanas, jāmainās līdzi laikam, taču vienlaikus jādomā par to, kā viegla ceļa meklēšana mācību procesā padara nabadzīgākas jauniešu zināšanas un kavē domāšanas attīstību, bet tas, manuprāt, ir pats galvenais skološanās mērķis,» A. Kauliņa spriež.
Skolēnu radīto mācību materiālu lielākā vērtība ir pats to izstrādes process, savukārt tas, lai šis process ir mērķtiecīgs, ir skolotāja atbildība. Skolēnu veikums var būt labs papildinājums profesionāļu izstrādātiem materiāliem, bet ne vairāk, A. Kauliņa uzskata. «Mācību materiāliem jābūt piemērotiem attiecīgās vecuma grupas sapratnei un pedagoģiski pareizi veidotiem - tās tomēr ir specifiskas zināšanas.»
Mācību materiālu veidošana pašiem sev vai savai klasei ir labs veids, kā mācīties, piekrīt arī Iespējamās misijas (IM) absolvents un Macibuvideo.lv autors Mārtiņš Kālis. «Šie materiāli būs saprotami pašiem radītājiem, un skolotājam būs iespēja pamanīt lietas, ko skolēni ir pārpratuši vai nav sapratuši.» Savukārt par mācību materiāliem, ko skolēni veido plašākai izmantošanai, viņš ir skeptisks. «Es īsti to neatbalstu, jo, lai izveidotu labu mācību materiālu, gan saturs, gan mācīšanās process ir jāizprot padziļināti. Nav pamata sagaidīt šādu izpratni no skolēna.» M. Kālis gan norāda, ka atbalstāma tomēr ir skolēnu iesaiste kā tāda. «Pats esmu veidojis mācību video kopā ar skolēniem. Taču uzdevumus un jautājumus izvēlējos es, zinot problēmas, ar kādām skolēni saskaras tēmu apguvē.»
Kopā ar skolēniem mācību materiālu veidojis arī cits IM absolvents, tagad Fizmix.lv autors Kārlis Kravis. Arī pēc viņa domām, skolēni var noderēt kā ideju autori un padomdevēji, kā materiālus padarīt modernākus un saistošākus, taču no nulles tos izstrādāt viņiem nav pa spēkam. «90% izglītības materiālu izstrādātāju nav gatavi radīt patiešām interesantus materiālus, jo pat 30 gadu vecs cilvēks skolēnam lielā mērā vairs nav interesants. Būt interesantam īpaši nemāca arī augstskolās, bieži mācību materiālu izstrādātāji arī baidās pieņemt jauniešu ieteikumus. Tāpēc, manuprāt, ideālais modelis ir profesionālis, kas zina procesus, + skolēni, kas dod savu viedokli, + viedoklis no citas jomas speciālista,» K. Kravis saka.
Izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts norāda -«mācīties mācot» ir efektīva mācību metode, bet tapušā materiāla kvalitātē un lietojamībā izšķiroša nozīme ir skolotājam. «Mūsdienu komunikāciju iespējas sen jau ir nojaukušas jebkādas zināšanu apmaiņas barjeras. Ja skolēnu un skolotāju sadarbībā būs radies mācību procesam noderīgs digitāls resurss un ja tam ļaus izplatības vaļu, tad tā lietošana vai nelietošana arī būs konkurētspējas rādītājs.» A. Gribusts stāsta, ka skolēnu un skolotāju radīti materiāli publicējami un atrodami arī uzņēmuma izveidotajā vietnē Activboard.lv.