«Mācību gads vēl nav sācies, un šis varētu būt mazliet palielināts skaits. (..) Realitāte parādīs, ka tas būs mazliet zem 20 000,» par IZM prognozi, kas izteikta, pamatojoties uz dzimstības datu pieaugumu, saka demogrāfs. Viņš pauž, ka, ņemot vērā iepriekšējos gadus, pirmajā klasē nenonāk visi bērni, kuri dzimuši attiecīgajā gadā. Tomēr zināms pieaugums saglabāsies nākamos četrus gadus, jo lielākā dzimstība pēdējo 12 gadu laikā bijusi 2008. gadā. Pēc tās sekošot straujš kritums. Cik tuvu patiesībai ir ministrijas šogad ieplānotais skolēnu skaits (20 400), kļūs skaidrs 5. septembrī, kad no visām skolām tiks saņemta par pirmklasniekiem apkopotā statistika.
Pēdējos gados redzamais nelielais pirmklasnieku skaita pieaugums nespēj glābt visu ainu - kopējais skolēnu skaits turpina kristies. I. Mežs norāda, ka šī līkne atšķirībā no pirmklasnieku skaita ies tikai uz leju. «Un, tiklīdz pie bērnu radīšanas vecuma nāks 90. gados dzimušie, Latvijā dzimušo skaits samazināsies vēl uz pusi - no tagadējiem 18 tūkstošiem gadā (nomirstot 33-35 tūkstošiem) uz kādiem 10 tūkstošiem,» nākotni iezīmē demogrāfs.
Pretēji dilstošajam skolēnu skaitam pedagogu rindas pērn kļuvušas aptuveni par 500 darbiniekiem kuplākas. Diena jau rakstīja, ka pieaugums galvenokārt vērojams vecumā no 60 gadiem, un tas skaidrojams ar pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju atgriešanos darbā skolā. Darbu viņi bija pametuši brīdī, kad pastāvēja ierobežojumi vienlaikus strādāt un saņemt pilna apmēra pensiju. Pieauguma iemesls ir arī skolotāju solidarizēšanās - viņi esot ar mieru strādāt mazāk, lai kolēģi nezaudētu darbu. Arī no janvāra skolām augušais finansējums ļāvis pieņemt darbā pedagogus un atjaunot dalīšanu grupās, kā arī pagarinātās dienas grupas.
Savukārt IZM darbinieku skaits turpina sarukt, to ministrs Rolands Broks (ZZS) skaidro ar atalgojuma samazināšanos valsts iestādēs. Taču satraukumam pamata vēl neesot, jo uz izglītības politikas veidošanu būtisku iespaidu tas neatstājot.