Aug skaits un kvalitāte
Pirmajos gados, kad tika rīkota visas Latvijas ZPD konference, tajā darbu bijis tikai ap 30, stāsta Mudīte Kalniņa, vecākā referente VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļā. Savukārt par ZPD kvalitāti viņa teic - kā kuru gadu un kā kurā zinātņu sekcijā. Tomēr Vislatvijas konferencē nonākušie darbi ir spēcīgi, jo vājākie atsijāti jau ZPD konkursa 2. kārtā reģionos un visus ZPD recenzē augstskolu mācībspēki.
«ZPD kvalitāte uzlabojas. To redzam pēc tā, kā Rīgas skolēnu darbi tiek novērtēti arī valsts līmenī,» saka Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja vietniece. «Gandarī tas, ka ZPD konferencē aktīvi piesakās arī skolas, kas agrāk to darīja mazāk, un godalgotas vietas iegūst ne tikai ģimnāziju bērni,» viņa teic.
Pašas savus skolēnu ZPD konkursus rīko arī augstskolas. Nesen tāds konkurss ar nosaukumu Pasaule pieprasa tehniskos prātus! notika RTU, kas to organizē, lai ieinteresētu jauniešus inženierzinātnēs. Konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs RTU asoc. prof. Jurģis Poriņš novērojis, ka ZPD ar katru gadu kļūst spēcīgāki: «Priecē tas, ka darbi saistīti ar aktuālām problēmām un praktisku zināšanu pielietojumu, jo ietver arī eksperimentālo daļu, maketus. Esmu pozitīvi pārsteigts. Arī iepriekš ir bijuši labi darbi, kas izstrādāti kopā ar zinātnisko institūtu pētniekiem un ir augstā līmenī, bet tad bieži vien bija jautājums, cik no tā visa skolēns ir sapratis. Šogad varēja just, ka skolēni visam urbušies cauri paši. Otrs pārsteigums - skolotāju nerimstošais entuziasms.»
Šogad topā ķīmija
Skolēnam ieguvumu no ZPD izstrādes ir daudz - viņš apgūst prasmi zinātniski pētīt, strādāt ar informāciju, secināt, prezentēt rezultātus, un tas ir kā studiju darba izmēģinājums. Tāpat ZPD skolēnam nereti palīdz saprast, kas viņu interesē un ar ko saistīt savu nākotni. Dalība ZPD konferencēs ir pašapliecināšanās, sacensības azarts, un iesaistītās augstskolas labākajiem mēdz piešķirt bonusus studiju sākšanai.
Latvijā ir daudzas skolas, kuru skolēnu ZPD ir īpaši spēcīgi, - Rīgas Franču licejs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas 64. vidusskola, Puškina licejs, Dobeles Valsts ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Aizputes vidusskola u. c. Tas ir pedagogu un skolas attieksmes nopelns. «Izcili darbi nāk gan no ģimnāzijām, gan no lauku skolām, ja vien tur ir spēcīgs skolotājs - ZPD vadītājs,» tā M. Kalniņa.
Iecienītākās ZPD tēmas mainās. Šogad visvairāk darbu gan Rīgas, gan Latvijas konferencē ir ķīmijā, daudz ZPD ir fizikā, inženierzinātnēs, Rīgā - arī psiholoģijā un veselības zinātnē. RTU konkursā skolēni šogad īpaši pētījuši vidi un enerģiju, arī datorzinātņu, IKT pielietojumu, teic J. Poriņš. Latvija ir savā ziņā unikāla, jo tajā valsts ZPD konkurss norit 24 sekcijās, citās Eiropas valstīs tas koncentrējas tikai uz eksaktajām zinātnēm, stāsta M. Kalniņa.
Liela daļa ZPD saturiski ir padziļināta kādas tēmas vai situācijas analīze, kā saka J. Poriņš - «paša intereses apmierināšana». Tomēr mēdz būt arī darbi ar inovāciju elementiem - tie meklē, kā kaut ko praktiski uzlabot, atrisināt, mainīt. Tiesa, gadās, ka tas, kas skolēnam šķiet atklājums, pasaulē tāds vairs nav, tomēr jānovērtē arī rastais jauninājums kaut vai tikai skolēna ciematā, saka M. Kalniņa. Skolēni mēdz savu ZPD tēmu turpināt arī studējot.
Konkurence un nauda
«Skolēni ir ļoti motivēti. Ja ZPD ir kādi trūkumi, tā ir darba vadītāja kļūda,» norāda A. Pēterkopa un stāsta - lai celtu ZPD kvalitāti, tiek rīkotas regulāras mācības skolotājiem. Nepilnības palīdz saprast arī recenzentu vērtējums. Bet, runājot par akmeņiem pašu skolēnu dārziņā, A. Pēterkopa teic, ka aktuāls, lai gan visai rets, joprojām ir plaģiāts - arī šogad Rīgas ZPD konkursā viens šāds darbs pārtverts.
J. Poriņš norāda, ka RTU konkursā gribētos lielāku ZPD konkurenci (kādas patlaban trūkst arī visā inženierzinātņu jomā) - tad būtu vieglāk izcelt tiešām izcilos darbus. M. Kalniņa uzsver, ka jāturpina domāt par ZPD praktisko izmantojumu. Latvija ES Jauno zinātnieku konkursā piedalās jau kopš 1999. gada, taču ilgi nesaņēma nekādas godalgas, līdz saprata, ka skolēnu darbi ir pārāk teorētiski. Tagad arī mēs iegūstam balvas. Pēc M. Kalniņas domām, sasniegumu būtu vēl vairāk, ja skolēni ZPD biežāk varētu izstrādāt sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem. Patlaban to pētnieki ir atsaucīgi, taču tas viņiem, tāpat kā skolotājiem, ir brīvprātīgais darbs bez atalgojuma. «Jau piekto gadu arī ZPD konferencei ir nulles finansējums. Vajadzētu daudz lielākas finanses, tad ZPD lietu varētu attīstīt, mēs spētu uzņemt pie sevis Eiropas konkursu un rezultātos apsteigt spēcīgākās valstis - Austriju, Vāciju, Īriju u. c. Viņi investē ZPD kustībā, motivē skolotājus un skolēnus ar naudas balvām. ES Jauno zinātnieku konkursā 1. vietai balva ir 7000 eiro, 2. vietai - 5000, 3. vietai - 3500. Mūsu skolēni Latvijas konferencē saņem diplomu un priekšrocības, stājoties augstskolās. Un viss,» M. Kalniņa rezumē.