Grāmatā par Brežņevu (visumā komplimentārs stiķējums) tās rakstītājs Boriss Sokolovs piemin nupat Latvijā aktualizētu situāciju. Reiz stagnācijas ziedu laikos drosmīgākie palīgi, jūtot, ka PATS labā noskaņojumā, noziņojuši, ka nupat skolotāji dikti kurnot - algas ļoti mazas, nekādi nevarot galus savilkt, pat ne kalošas nopirkt. Ja imperiālistu dzeguzes uzzināšot… Stagnācijas atamans pasmīnējis un devis vērtīgu padomu - pie mums taču skaidra lieta - divas ķerras valstij, vienu pašam. Vai tad vēl jāmāca? Pateicīgie palīgi pierakstījuši blociņos, un nekas neturpinājās, jo, raugi, tādas lietas toreiz pa radio nerunāja un avīzēs nerakstīja. Katram pašam vajadzēja saprast. Par tām ķerrām.
Mēs esam tālu gājuši uz priekšu atklātībā. Kad atkal samilst skolmeistaru algu problēma, Premjerministre ķerru risinājumu neklāsta vis šaurā uzticamo lokā, bet gan skaidri un gaiši pasaka Rīta panorāmā. Kamēr notiek reformas (sinonīms vārdam «bezgalība»), bioloģijas skolotāji varētu piestrādāt par konsultantiem. Par KONSULTANTIEM! Konsultants Bundžu Jānis ieaurojās kā hokeja vārtu gūšanā pēdējā sekundē. Lūk, īstais arods, kas glābs Latvijas izglītības sistēmu! Vai tad jau sen par to netika runāts? Konsultē - tātad pelni!
Jautājums - ko skolotāji īsti konsultēs? Straujumas kundze nešaubās ne mirkli - viņi konsultēs zemniekus. Labi, bet ko tad tais konsultācijās stāstīs - kad jāsēj rudzi, vai kā būvēts govs gremošanas trakts? Pieklājīgāks zemnieks pasmiesies, mazāk korekts - bail rakstīt. Jo zemnieki, konservatīvi ļaudis būdami, uzskata, ka to, ko vajag, viņi paši labi zina. Te ir tas sāls - vispirms zemnieki jāpārliecina, ka viņi nemaz tik labi nezina. Cilvēki jāorientē uz atvērtību un zinātkāri. Lai to izdarītu pareizi, vispirms būs jākonsultē paši skolotāji, kur atkal parādās jauns, labi apmaksāts darbalauks.
Tomēr arī zemniekiem šobrīd nav spožākās dienas - krievi nepērk pienu, rietumnieki dzen dotētus kartona tomātus, un tā… finansiālais stāvoklis čābīgs. Kur vēl dabūt naudu skolmeistaru - konsultantu apmaksai? Tikai neizsamist! Lai piepelnītos, zemnieki varētu konsultēt bioloģijas skolotājus. Par visādu teoriju praktiskajām izpausmēm - kāds reāli izskatās zirgs, zirga āboli, parastie āboli - un tādā garā pa visu perimetru.
Mēs varam nosaukt tikai dažus no abpusējo konsultāciju daudzveidīgiem ieguvumiem - rodas iespēja piepelnīties, nauda ātri apgrozās, jo par konsultāciju saņemtā nauda jāsamaksā par konsultāciju, aizņemtības dēļ galvā nelien dumības, savstarpēja bagātināšanās, un, kas zina, - varbūt šai sasaistē pamazām rodas arī kādas romantiskas jūtas. Zemnieks. Un skolotājs. Fiziskais un garīgais. Saulriets. Divas spalvainas rokas. Vai jūtat sižetiskās līnijas romantiskam Tēvzemes kinostāstam? Tas kliedētu arī aizdomu miglu par vecmodīgu pamatvērtību izpratni Latvijā, kinoteātros veidotos rindas. Produktu izdevīgi pārdotu Ķīnai un Indijai, bet ieņēmumus sadalītu starp zemniekiem un skolotājiem. Nu labi, mazu komisiju arī konsultantiem. Katrā ziņā daudz interesantāk par kādiem kompleksiem skolotāju atalgojuma risinājumiem. Izdzīvos labākie.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - galva reibst, uzlūkojot, cik tālu esam tikuši. No Brežņeva ķerrām līdz Straujumas kundzes konsultācijām. Kas to varēja kādreiz iedomāties?!
Par latviešu valodas un reizrēķina skolotājiem - nākamreiz.
*ļoti neatkarīgs konsultants