Rasistu draudi
SD pārstāvji gan uzsver, ka pašlaik ir spējīgi nodrošināt prezidenta aizsardzību, tomēr draudu pastiprināšanās ir satraucoša zīme. Pēc ekspertu domām, viens no ekstrēmistu sarosīšanās cēloņiem ir tas, ka B.Obama ir pirmais melnādainais ASV prezidents. Galēji labējo ekstrēmistu grupas, kas vienmēr bijušas naidīgi noskaņotas pret ASV valdību, tagad arvien aktīvāk sludina rasistiskus uzskatus. Pētījumi rāda, ka šādu grupējumu skaits kopš 2000.gada palielinājies gandrīz par 35%. Ekstrēmisti arvien aktīvāk darbojas internetā, ko izmanto naida kurināšanai un domubiedru vervēšanai.
SD darbinieki ir spiesti reaģēt uz visiem draudiem, kas vērsti pret B.Obamu. Piemēram, nesen aizturēts kāds jaunietis, kurš interneta vietnē Facebook izveidoja aptauju ar jautājumu «Vai vajadzētu nogalināt Obamu?». Aizturētais izrādījās kāds pusaudzis, bet citos gadījumos draudi prezidenta dzīvībai ir nopietnāki. SD izjaucis vairākus atentāta plānus, kā arī aizturējis cilvēkus, kuri uz pasākumiem ar B.Obamas piedalīšanos ieradušies ar šaujamieročiem.
SD pārstāvji atzinuši, ka vairāk uztraucas nevis par grupiņām ekstrēmistu, kas parasti ir «amatieri», bet gan profesionālu «vientuļā vilka» tipa slepkavu, kas vienatnē kaldina savus plānus, tādēļ nav nekādas informācijas noplūdes. SD joprojām pārdzīvo, ka 1963.gadā aģenti nespēja nosargāt ASV prezidentu Džonu Kenediju, kura slepkava saskaņā ar oficiālo versiju bija «vientuļais vilks» Lī Hārvijs Osvalds.
Bīstams darbs
ASV kopš 1865.gada, kad tika nošauts prezidents Abrahams Linkolns, atentātā nogalināti četri prezidenti, vēl vairāki atentāti nav izdevušies. Slepkavu raidītās lodes nonāvējušas arī tādus ievērojamus sabiedriskos darbiniekus kā Roberts Kenedijs, Mārtins Luters Kings un Džons Lenons.
Slepenais dienests pašlaik apsargā 32 cilvēkus, ieskaitot ASV prezidentu, viceprezidentu, viņu ģimenes locekļus, kā arī bijušos prezidentus. SD ir vairāk nekā 7000 darbinieku un 1,4 miljardus dolāru liels budžets, tomēr dienestam jāpilda arī funkcijas, kas nav tieši saistītas ar valsts vadītāju aizsardzību. ASV Slepenais dienests 1865.gadā tika izveidots galvenokārt cīņai pret naudas viltošanu; prezidenta apsardze tikai vēlāk kļuva par vienu no SD pienākumiem. Arī mūsdienās SD turpina nodarboties ar naudas viltotāju vajāšanu, finanšu noziegumu izmeklēšanu, pazudušo bērnu meklēšanu un citiem pienākumiem. Ziņojums, kas nonācis laikraksta The Boston Globe rīcībā, liecina, ka nepietiekamo resursu dēļ SD varētu pārskatīt savas funkcijas. Finanšu noziegumu izmeklēšanu varētu uzticēt citiem dienestiem, lai SD lielāko uzmanību veltītu B.Obamas aizsardzībai.