Viņš ieskatījās acīs un prasīja: _«Jaņis, hočeš, ja ķebe što to pokažu*_?» Tad ātri aizsteidzās pie durvīm un tās pieslēdza, ņēma mani aiz rokas un veda uz kabineta stūri, kur lika nostāties uz grīdā uzzīmēta četrstūra. Pats nostājās blakus, piemiedza ar aci un nospieda pogu. Grīda sāka kustēties, un mēs braucām pazemē. Nobraucām pagrabā, kur atradās maza sporta zāle un atpūtas telpa.
Sporta zāles vienā stūrī bija vēl viens četrstūris ar riņķi vidū. Viktors to pacēla, un atklājās kāpnes uz viņa vīna pagrabu. To esot slepeni izrakuši meistari. Četru kvadrātmetru telpā glabājās apputējušas vīna pudeles, konjaki un šampanieši. Viktors tos iepircis pēdējos 15 gados no padomju laikā izveidotajām vīna krātuvēm Moldovas teritorijā. Daļa konjaku stāvēja neizpakoti rūpnīcas kastēs, vīna pudeles gulēja horizontāli viena uz otras. «Jānogaršo taču,» Viktors paķēra konjaka pudeli, uz kuras laika zoba saēstās etiķetes varēja izlasīt vecumu - 25 gadi, un apputējušu šampanieša pudeli.
Konjaka jeb brendija spēcīgais aromāts drīz vien piepildīja visu kabinetu un mūsu sarunas kļuva filozofiskākas. Atstāju šo pārsteigumiem pilno vietu ar uzdāvināto sarkano šampanieti un pārdomām par vīna industriju Moldovā.
Padomju gadi un šajā laikā saražotie vīni ir noglabāti pagrabos, ražotnes ir modernizējušās pēc labākajiem «Eiropas standartiem». Someljē vienā no lielākajām vīna darītavām Moldovā - Purcari - degustācijas laikā nepārtraukti salīdzināja Moldovas vīnus ar aristokrātiskajiem Francijas vīniem. Zināmu «aristokrātismu» var saskatīt četru galveno vīna ražotāju cenās: Cabernet Sauvignon pudele maksā ap pieciem latiem. Bet ar kvalitāti un cenu ir mazliet par «īsu». Īstu aristokrātu veido vēsture, kultūra un tradīcijas.
Neskatoties uz tik piemēroto klimatu, vēsture nav bijusi labvēlīga vīna ražošanai Moldovā. Pēc Otomaņu impērijas vīna taisīšanas lieguma šī dzēriena ražošana Besarābijas teritorijā atkal sāka attīstīties tikai XIX gadsimtā. Abos pasaules karos vīnogu lauki pamatīgi cieta un tika atjaunoti, Moldovai esot Padomju Savienības sastāvā. Tagad ir vērojams jauns attīstības vilnis, Moldovas valdība vīna industrijai aktīvi cenšas piesaistīt ārvalstu zināšanas un naudu.
Tikmēr itin labie Moldovas vīni stāv garajos lielveikalu plauktos, bet pie kases pircēju groziņos reti var pamanīt vīna pudeles. Gandrīz katram moldāvam brālis, tēvs vai draugs pats savā pagrabā taisa un glabā mājas vīnu, kas tiek likts galdā svinībās. Arī šis vīns pēc manas Gruzijā iegaumētās mājas vīnu kvalitātes formulas ir labs: «Ar normālu garšu, un nākamajā dienā nesāp galva.»
*Jāni, vēlies, es tev kaut ko parādīšu? - krievu val.
Vairāk par Moldovu Jāņa Runguļa blogā www.rungulis.lv