A.Šlesers godīgā konkurencē un ideju cīņā pats ar sevi ieguvis Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) vienīgā priekšsēža amatu un jau sludina, ka nepilnu trīssimt partijas biedru atbalsts viņam devis mandātu taisīt jaunu valdību, kam priekšgalā stātos - «kurš gan cits» kā pats A.Šlesers. Vēl tikai Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdībai, kas to vien darot, kā lokoties Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertu priekšā, jāprotas un pēc budžeta pieņemšanas jāatkāpjas, tad nāks A.Šlesers ar vēl septiņiem ministriem, no kuriem veseli četri tikšot LPP/LC un buldozerēšot tik rīcībspējīgi, ka visiem aizdevējiem atliks tikai turēt mutes ciet.
Protams, lai arī ko par A.Šleseru teiktu, pietiekami ilgi viņš Latvijas politiskajā dīķī ir plunčājies, lai saprastu, ka ne nu kāds V.Dombrovska valdību gāzīs, lai galvaspilsētas vicemēru premjera krēslā sēdinātu, ne prezidents Valdis Zatlers viņam valdības veidošanu uzdotu, ne pašam A.Šleseram koalīciju sastiķēt izdosies. Visa tā valdības stādīšana patlaban ir tikai tāda muldēšana, savu spalviņu publiska spodrināšana. Re, A.Šlesers būšot gatavs aizpildīt gan spilgto līderu trūkuma vakuumu, par ko sūrojas Andris Šķēle, gan nākt kā saimnieks par prieku zaļzemnieku Augustam Brigmanim.
Latvju politiskajai elitei raksturīgais hroniskais paškritikas trūkums LPP/LC kongresā izpaudās īpaši saasinātā formā. Tie politiskie konkurenti, kas tagad valdībā, tie gan ar aizdevējiem sarunāties nemāk, gan lēmumus pieņemt nemāk, pret A.Šlesera un Saskaņas centra Nila Ušakova tandēmu koalīcijas veidojot tīrās skaudības pēc. Toties viss, ko dara LPP/LC ir nevainojami. «Nekritizē tikai tos, kas neko nedara,» sludina A.Šlesers, gar ausīm laižot gan ekspremjera Ivara Godmaņa ieteikumu šad tad ieklausīties argumentētā kritikā, gan kardināla Jāņa Pujata aizrādījumu, ka politiskās intereses tomēr būtu jāprotas nodalīt no personiskām biznesa interesēm.
Visādi tur iznomāšanas konkursi, vēsturisko centru un dabas aizsardzības plāni, Mangaļsalas iedzīvotāju intereses, bažīšanās par iespējamu Latvijas drošības apdraudējumu? Lai paliek tiem, kas tikai runāt prot! Lai top peldošie kazino krastmalā, lai top debesskrāpis Maskavas priekšpilsētā, lai Mangaļsalas iedzīvotāji atbrīvo vietu jauniem termināļiem! Štrunts par visādiem NATO noslēpumiem! Iekšlietu ministrijas jaunajā ēkā pietiks vietas gan Tieslietu ministrijai, gan Aizsardzības ministrijai, A.Šlesers tur veidos superpentagonu un vadībā cels Daini Turlo!
Kristīgās vērtības? Jā, tās esot svarīgas, vismaz bauslis «Tev nebūs praidā iet!» vēl esot spēkā. Pārējie? Ne īpaši, par tiem savulaik par Mācītāju partiju dēvētās partijas boss nerunā.
A.Šleseru, kurš, paša vārdiem sakot, esot vienkāršs kā santīms, tādi netverami jēdzieni kā cilvēktiesības, politiskā atbildība vai kaut kas no šitādu abstrakciju sērijas neapturēšot. Viņš esot darītājs, kurš var atdurties tikai pret 5 % barjeru 10.Saeimas vēlēšanās. Pagaidām LPP/LC ģenerālsekretārs vēl priecājas, ka pašvaldību vēlēšanās kopumā par partiju esot nobalsojuši veseli 92 tūkstoši vēlētāju. Jā, tiesa, tas ir vairāk nekā 9.Saeimas vēlēšanās, kad ar pozitīvisma kampaņu palīdzību izdevās sakasīt nepilnus 78 tūkstošus balsu. Bet pašvaldībās cilvēki tomēr balso, vadoties no pavisam citiem principiem, tur balso par tiem, kurus zina un kam uzticas. Un pēc administratīvi teritoriālās reformas daudziem no tiem, kurus zina un kam uzticas, nekas cits neatlika, kā meklēt «politisko jumtu», lai vispār tiktu pie izredzēm tikt ievēlētiem. Iespēja ar A.Šlesera svētību tikt pie kāda saremontēta ceļa vai ielas varēja šķist pietiekams arguments. Nākamās Saeimas vēlēšanas būs pavisam cits stāsts. Lokomotīvju princips vairs nepastāvēs, A.Šlesers varēs kandidēt vairs tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Pārējos sarakstus būs jāvelk citiem. Iespējams, Dainim Turlajam, ekspremjeram Andrim Bērziņam, izbijušajam ministram Ainaram Baštikam un Karinai Pētersonei. Nez vai šos cilvēkus varēs tik vienkārši pārkrāsot par buldozeriem, raķetēm un enerģijas dzērieniem? Diez vai pat Stendzeniekam būs pa spēkam pielāgot D.Turlajam Lāčplēša ausis, bet A.Baštikam - baltā tēva mantiju, A.Bērziņu ietērpt supermena, bet K.Pētersoni - Barbarellas kostīmā.
Uz Rīgas vēlēšanām A.Šlesers un viņa kampaņas veidotāji vismaz varēja manipulēt ar skaitļiem par it kā diženo veikumu. Ko rādīs tagad? Pāris darbvietu Birokrātijas apkarošanas centrā vai LPP/LC centrālajā birojā? Rīgas Centrāltirgū izliktos brīdinājumus sargāt kabatas? Par domes piešķirto miljonu izgatavotos uzskates materiālus ar uzrakstiem, ka Rīgā grūti dzīvot? Laikam jau nāksies vien kampaņu balstīt uz stāstiem par ļaunajiem opozicionāriem, Valsts kontroli, Konkurences padomi un tamlīdzīgām iestādēm, kas to tikai dara, kā maisās pa kājām tiem, kas dara. Tagad vēl jāpaspēj ātri izmainīt pāris attīstības plānu un pieņemt šādus tādus lēmumus, lai pateicīgie investori iedotu naudu, par ko skaļi kladzināt, ka A.Šlesera kaķa zelts ir gluži īsts un meļi tie, kas to neatzīst.