Premjers ir piedāvājis LPP/LC veselības, tieslietu un ārlietu ministru amatu, kas nozīmē, ka līderis pats valdībā neies, jo jau iepriekš ir uzsvēris, ka strādātu Ministru kabinetā tikai tad, ja varētu vadīt Satiksmes vai Ekonomikas ministriju, kuras arī ir rosinājis apvienot. Tāpat A. Šlesers ir uzsvēris, ka viņa mērķis ir kļūt par premjeru pēc vēlēšanām. Veselības ministra posteni partija negribētu ņemt, jo vēlas Veselības un Labklājības ministriju apvienošanu. Taču LPP/LC līderis neuzstās šī plāna realizāciju un ir arī piekāpies premjeram, ka valsts pārvaldes reforma varētu stāties spēkā tikai pēc vēlēšanām. Tāpat viņa un premjera viedoklis sakrīt jautājumā par 2011. gada budžetu, kurš būtu jāpieņem 10. Saeimai, bet valdībai vajadzētu septembrī atklāt tā saturu.
A. Šlesers uz koalīcijas pārstāvju sanāksmi ieradās ar prasību paketi, kuru daļa bija saistīta ar viņa kā Rīgas vicemēra interesēm, piemēram, aicinot pieņemt likumu par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu, ES fondu līdzekļus pārdalīt Ziemeļu transporta koridora pirmā posma būvniecības finansēšanai, uzsākt sagatavošanās darbus starptautiskās lidostas Rīga jaunā pasažieru termināļa un dzelzceļa pievada būvniecībai, kā arī iekļaut lidostu Rīga un tai piegulošas teritorijas Rīgas brīvostas sastāvā. Jau koalīcijas sēdē izskanējušas iebildes, ka atsevišķas iniciatīvas ir pretrunā ar ES direktīvām, bet A. Šlesers uzsvēra - ja arī vienoties par daļu jautājumu neizdosies, tas nekļūšot par šķērsli sadarbībai.
A. Šlesera sadarbība ar valdību ir iespējama, jo tā ne tikai ļautu uzspodrināt partijas tēlu, bet arī lobēt valdībā savas intereses, kas izriet no sadarbības ar uzņēmēju kustību. Par to liecina arī ierosinājums par fiziskas personas gada maksimālā apliekamā ienākuma noteikšanu (30 000 latu), virs kura netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja A. Šlesers piedalītos koalīcijas padomes sēdēs, tajās mazinātos Zaļo un Zemnieku savienības izšķirošā loma, kuru pēdējā laikā partija ir uzsvērusi, kā arī citu partiju ietekme.