«Tas ir pilnīgs absurds,» par A. Šlesera piedāvājumu sacīja viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), norādot, ka Saeimas deputāta darbs ir pilna laika darbs, nemaz nerunājot par to, ka, saglabājot amatus uzņēmumu pārvaldē, šiem cilvēkiem būs grūti distancēties no sava biznesa. Līdzīgi ieceri vērtēja arī bijusī Delnas vadītāja Lolita Čigāne, kura iesaistījusies Meierovica biedrībā. Viņasprāt, rodas vairāki jautājumi - vai uzņēmēji politikā spēs strādāt visas sabiedrības interesēs, kā viņu darba kārtību ietekmēs konkrētā uzņēmuma intereses, vai tas neveicinās vēl lielāku biznesa saplūšanu ar politiku, kas ir bijis par iemeslu arī tam, ka ekonomika nav attīstījusies. E. Jaunups kā trūkumu minēja arī to, ka jaunā kustība Par labu Latviju pārstāv lieluzņēmējus. Viņaprāt, valsts attīstība nevar balstīties uz lielajiem uzņēmējiem - ir svarīgi veicināt mazā un vidējā biznesa attīstību.
Tagad likums ļauj valsts amatpersonām, starp kurām ir arī Saeimas deputāti, būt savu uzņēmumu īpašniekiem, bet liedz ieņemt amatus kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs. Deputāta amatu var savienot tikai ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.
Viens no kustības Par labu Latviju dalībniekiem Atis Sausnītis, kurš pats neplāno startēt vēlēšanās, Dienai teica, ka parlamentā varētu strādāt uzņēmumu īpašnieki, kā arī padomes locekļi, kuriem nav šiem amata pienākumiem jāvelta visa diena kā valdes priekšsēžiem. Taču uzņēmēju klātbūtne likumu sagatavošanā, viņaprāt, ļautu normatīvus pietuvināt reālajai dzīvei. A. Sausnītis, kurš 90. gados strādāja parlamentā un valdībā, domā, ka gadījumos, ja Saeima lemtu par konkrēta uzņēmuma interesēm, piemēram, izskatot valsts budžetu, šis deputāts balsojumā nepiedalītos.
Jānis Lagzdiņš, kura pārstāvētā Tautas partija kopā ar LPP/LC varētu iesaistīties uzņēmēju veidotajā apvienībā Par labu Latviju, nevienu no šī idejām neuzskata par atbalstāmu, uzsverot citu kolēģu teikto, ka ierobežojumu atcelšana uzņēmējiem strādāt vienlaikus parlamentā nonāk pretrunā ar paša A. Šlesera apņemšanos uzlabot Saeimas darba kvalitāti. «Uzņēmēji Saeimā praktiski nestrādās, bet ar deputāta mandātu iegūs priekšrocības kā biznesmeņi,» uzskata J. Lagzdiņš.
Kustība Par labu Latviju sevi pieteica 29. aprīlī, bet 12. jūnijā uz tās bāzes ir paredzēts dibināt apvienību, kurā varētu iesaistīties arī TP un LPP/LC. Lūgts vērtēt to no politiskās konkurences viedokļa, E. Jaunups uzteica konsolidācijas tendenci, jo kustībā esot arī cienījami biznesa aprindu cilvēki un savu jomu līderi - tas dodot cerību, ka viņi spēs nodrošināt koleģiālu lēmumu pieņemšanu, mazinot A. Šlesera un TP priekšsēža Andra Šķēles dominanti. Vienotības pārstāvis gan pamanījis, ka šajā komandā ir arī tādi cilvēki, kuru bizness ir tuvu bankrotam, vai «viltus uzņēmēji, kas savu kapitālu krājuši, esot valsts amatā». Ja uzņēmēji būšot aktīvi un nākšot ar savām idejām, tas būšot apsveicami, jo «šai valdībai tāda elementa trūkst», atzīst E. Jaunups.