Šķūnīša noslēpumainajā tumsā mājo gadiem krātas bagātības. Kas tik tur neatklājas! Biju pārliecināta, ka liela daļa krājumu būs jāizmet vai jāsadedzina, bet izrādās - ne. Laukā metamā kaudze ir salīdzinoši niecīga.
Jaunais šķūnītis būs slietenis. Pirmkārt, slietenis ir latviski. Otrkārt, diemžēl es un mani draugi neesam tādi meistari, lai uzbūvētu slieteni bez nevienas naglas, toties es varu to uzbūvēt, neiztērējot nevienu santīmu. Ne naglu vai dēļu galu nepirkšu veikalā. Iztikšu ar to, kas sakrājies vecā šķūnīša tumsā.
Slietenis balstīsies uz sešiem apaļkoka balstiem, katrs 3-4 m augstumā. No iekšpuses un ārpuses tos savienos ar šķērskokiem. Tad uz tiem varēs uzsist vecā šķūnīša sarkanās jumta plāksnes un dēļus, kas veidos sienas. Vecā šķūnīša durvis pārceļos uz jauno, bet atlikušos dēļus izmantosim plauktiem. Visur tiks pielikti pakaramie, tie neļaus veidoties haosam.
Koku vajadzētu apstrādāt, lai iztur ziemu, salu un atkušņus, bet, tā kā šoreiz esmu cieši nolēmusi netērēt slietenim ne santīmu, tad koka aizsardzībai izmantošu pustukšās krāsu bundžas. Tajās ir visi vajadzīgie toņi - smilšu krāsa, brūns, sarkanīgi brūns. Varēšu krāsot kaut katru dēlīti citā krāsā, lai slietenis izskatās pēc pasaku namiņa. Bet pagaidām - vecā šķūnīša tīrīšanas un nojaukšanas operācija. Nākamreiz stāstīšu, kā slietenis slejas.