Kaut gan ekonomiskās krīzes un reformu dēļ slimnīcas pārdzīvo smagus laikus - tiek atlaisti darbinieki, samazinātas algas, slēgtas nodaļas - esmu cieši pārliecināts: ja vien sāktā slimnīcu reforma atkal neapstāsies pusceļā, kvalitātes uzlabojumi veselības aprūpes jomā būs acīmredzami.
Slimnīcu skaits jāsamazina
Katram no mums reizēm dzīvē nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, tomēr ir jāsaprot, ka būtībā veselības aprūpes resursu pārmērīga ieguldīšana tās dārgākajā segmentā - slimnīcās - nav racionāla. Tradicionālā ārstēšanās slimnīcā ir neefektīvākā no veselības aprūpes formām - tā ir ļoti dārga un vajadzīga tikai salīdzinoši nelielam iedzīvotāju skaitam. Radikālu slimnīcu skaita samazināšanu efektīvas veselības aprūpes sistēmas izveidei Latvijai ieteikuši arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti (Latvia's health sector reform plans in the context of the economic crisis: a WHO review, 2009.gada 1.jūlijs). To aizstāv vadošie Latvijas veselības aprūpes speciālisti un daudzi politiķi.
Atzinīgi vērtējot Veselības ministrijas pašreizējās vadības enerģisko rīcību nozares pārvaldes un neārstējošo institūciju skaita samazināšanā, bažas rada pēdējo mēnešu norises slimnīcu reformā. Daža Rīgas slimnīca un rajonu mazās slimnīcas, kam iepriekšējais ministrs ar smagu sirdi bija lēmis kļūt par aprūpes slimnīcām vai ambulatorajiem centriem, atkal cita pēc citas pēc neskaidriem kritērijiem tiek atjaunotas iepriekšējā statusā. Ir apsveicami, ka valdība tikko ir izšķīrusies par papildu 25 miljonu latu piešķiršanu slimnīcām neatliekamās palīdzības nodrošināšanai vēl šogad. Tomēr, zinot, ka šie miljoni, visticamāk, vēl vairāk palielinās mūsu valsts budžeta deficītu - tātad parādu, kas mums kādreiz būs jāatdod, ir ļoti svarīgi, lai tie vēl vairāk nenobremzē sāktās reformas.
Arvien biežāk mirst mājās
Gribu uzsvērt, ka ne jau vienas vai otras slimnīcas slēgšana pašreiz ir lielākā problēma veselības aprūpē, kaut gan par to šausminās mediji un satraucas iedzīvotāji. Kā iestādes vadītājs ikdienā redzu, ka daudz lielāka traģēdija daudziem slimniekiem ir valsts noteiktais augstais pacienta līdzmaksājums par veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši par ārstēšanos slimnīcā un svarīgiem medikamentiem. Tāpēc ļoti daudzi pacienti izrakstās, tā arī līdz galam neizārstēti, nelieto ārsta noteiktās zāles vai vispār baidās nākt uz slimnīcu. Tas reāli veicina mirstību ar samērā viegli ārstējamām slimībām, jo faktiski no veselības aprūpes sistēmas izslēdz lielu daļu valsts iedzīvotāju.
Faktiski Latvijas iedzīvotājs no savas kabatas par veselības aprūpi ir spiests maksāt proporcionāli vairāk nekā ikviens cits Eiropas Savienībā.
Skaidra un traģiska norāde uz to, ka augstais līdzmaksājums daļai iedzīvotāju nav panesams, ir pieaugošais to mājās mirušo cilvēku skaits, kuri nav ne vērsušies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, ne saukuši ātro palīdzību vai ārstējušies slimnīcā. Šādos gadījumos, lai noteiktu nāves cēloni, tiek noteikta pēcnāves izmeklēšana. Liepājā šogad šādu gadījumu biežums ir pieaudzis vismaz par trešdaļu - visā 2008.gadā šādi bija miruši 82 cilvēki, šā gada deviņos mēnešos - jau 83, turklāt divas trešdaļas šo cilvēku bija pirmspensijas vecumā. Pārāk bieži slimības, ar kurām viņi ir aizgājuši, nav bijušas pēkšņas un ir bijušas ārstējamas - tā ir pneimonija, kuņģa čūlas plīsums, aizkuņģa dziedzera nekroze, miokarda infarkta vēlīnās sekas. Tie ir stāvokļi, kad cilvēki cietuši ilgstošas un spēcīgas sāpes, bet nav meklējuši palīdzību valsts veselības aprūpes sistēmā.
Solis pareizajā virzienā ir valdības lēmums no 1.oktobra piešķirt papildu atvieglojumus par ārstēšanos personām ar trūcīgās personas statusu. Tomēr jāņem vērā, ka šāds statuss tiek piešķirts tikai cilvēkiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 90 latu jeb pusi no minimālās algas. Taču arī cilvēkam ar minimālo algu, pensionāram, bezdarbniekam rēķins par slimnīcā saņemto palīdzību, tajā skaitā neatliekamo palīdzību, var būt nesamaksājams.
Ātrā palīdzība jāapmāca
Saistībā ar slimnīcu reformu viens no argumentiem, ko bieži izmanto, ir bažas par neatliekamos gadījumos lielo attālumu līdz slimnīcai. Tomēr labi apmācīta un aprīkota ātrās palīdzības brigāde neatliekamās palīdzības nodrošināšanā līdzinās mazai reanimācijai, kuras iespējas daudz neatšķiras no slimnīcu iespējām. Ja mediķi (un lielākajā daļā valstu tie nemaz nav mediķi, bet tikai šim uzdevumam trenēti paramediķi) ir profesionāli un spēj pacienta stāvokli stabilizēt, nav svarīgi, vai attālums līdz slimnīcai ceļā ar «ātrajiem» ir 30 km vai 70. Savukārt, ja gadījums ir smags un sarežģīts, mazajā slimnīciņā tāpat augsti kvalificētu palīdzību pacientam sniegt nespēs un slimnieks būs jātransportē uz reģionālo slimnīcu. Tieši tāpēc svarīgi ir nešķiest spēkus un augstākā līmeņa palīdzību maksimāli koncentrēt lielajās reģionu slimnīcās. Vienlaikus arī strauji nepieciešams veikt pastiprinātu neatliekamās palīdzības mediķu praktisko apmācību, iespējams, arī daļas darbinieku nomaiņu, jo līdz šim ātrās palīdzības bieži bija radušas, ka pacientu glābšanu kritiskās situācijās galvenokārt paveiks netālās slimnīcas.
Tagad veidotais vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests paredz sākt intensificēt brigādēs strādājošo apmācību, tomēr, lai visā valstī to apmācība būtu pietiekami intensīva un regulāra, attiecīgi pie katras reģionālās slimnīcas ir jāizveido mācību centrs.