Summas ziņā vislielākais grieziens - par 93 miljoniem latu - tiek sociālās aizsardzības jomai, lai gan procentuāli samazinājums ir tikai par 6%. Absolūtos skaitļos samazinājums ir liels, jo liels ir arī šai funkcijai atvēlētais finansējums. Salīdzinot ar šāgada jau apcirpto budžetu, samazinājums ir aptuveni 162 miljoni. Uz kopējā fona mazākā samazinājuma summa - trīs miljoni - tiek neatkarīgajām iestādēm, kuru budžets arī tiek apgriezts par 6% attiecībā pret tiem 2010.gada budžeta izdevumiem, kas aprēķināti, neietverot 275 miljonu samazinājumu.
Neatkarīgās iestādes ir ne vien Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, KNAB un prokuratūra, bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka (LB). Trīs pēdējās līdz šim nebija iekļautas vienotajā valsts pārvaldes algu sistēmā, kam jāsāk darboties nākamgad. Valdība otrdien lēma visas šīs iestādes sistēmā iekļaut, kas to vadītājiem nozīmētu algas samazinājumu. Taču, piemēram, LB algu regulēšana iespējama tikai ar pašas LB piekrišanu, Dienai apliecināja premjera preses pārstāve Līga Krapāne. LB savu viedokli sola paziņot valdības ārkārtas sēdē ceturtdien.
Ievērojams finansējuma samazinājums gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos būs ekonomiskās darbības funkcijai, kas ietver uzņēmējdarbības veicināšanu, atbalstu zemniekiem, ceļu uzturēšanu un citas funkcijas. Izdevumi šai funkcijai kopumā tiks samazināti par aptuveni 53 miljoniem latu jeb 20%. Par piektdaļu samazināts arī finansējums kultūrai, kas iepriekš minēta kā viena no taupības procesā apdraudētākajām sfērām. Kultūras, sporta un atpūtas funkcijai izdevumi samazināti par 15 miljoniem. Savukārt finansējums vispār nav samazināts veselībai, procentmaksājumiem par valsts parādu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, procentmaksājumi ir pieauguši, taču samazinājušās dalības maksas starptautiskajās organizācijās, tādēļ kopējā summa funkcijai nemainās.