Minētās organizācijas uzrakstījušas atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem ar aicinājumu TUA izsniegšanas procesa optimizēšanai izveidot darba grupu, kas to profesionāli izanalizētu.
Sociālie partneri arī pauda savu neizpratni par TUA izsniegšanas sasaistīšanu ar budžetu, jo tas nav iekļauts budžeta paketē. Jāatgādina, ka viena no koalīcijas partnerēm - Nacionālā apvienība - ir paziņojusi, ka nebalsos par budžetu, ja netiks ieviestas kvotas TUA izsniegšanai ar perspektīvo mērķi vispār slēgt šo programmu.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja, ka TUA izsniegšana ir saimniecisks jautājums, kas gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaisotnē ir «pārpolitizēts». «Ja reiz neviens, ieskaitot valdības vadītāju Valdi Dombrovski, nav apmierināts ar panākto kompromisu (kvotu apjomu), tad nav izprotams, kādēļ šis jautājums jāvirza steidzamības kārtā,» atzina V. Gavrilovs. Viņš arī bilda, ka «pašreizējās diskusijas destabilizē Latvijas uzņēmējdarbības vidi, mūsu tēlu ārvalstu investoru acīs, kā arī rada priekšstatu, ka lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par to, kādu iespaidu viņu lēmumi atstāj uz tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmes iespējām nākotnē».
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone par absurdu atzina kvotu noteikšanu investīcijām, «jo tas būtu tas pats, kas noteikt kvotas labklājībai». L. Meņģelsone uzsvēra, ka pašreizējās runas par kvotu ieviešanu jau ir radījušas situāciju, kad daudzi iesāktie būvprojekti ir apturēti un vairāki simti cilvēku zaudējuši darbu.
Taujāts, vai TUA jautājuma dēļ būtu saprātīgi izgāzt budžetu, LLPA izpilddirektors Māris Kučinskis norādīja, ka nav pieļaujams, ka kāds politiskais spēks šādi manipulē ar budžetu. «Tas būs bīstams precedents, kas nākotnē ļaus parādīties vēl interesantākiem ultimātiem. Ir jāmeklē alternatīvas, kā budžetu tomēr apstiprināt. Pieļauju, ka tas varētu notikt ar ZZS balsīm.»
Kvotu ieviešanu TUA izsniegšanā par labāko risinājumu neuzskata arī sabiedrība par atklātību Delna, kas norādījusi uz būtiskiem korupcijas riskiem, aicinot izvēlēties citus risinājumus.
Koalīcijas partneru panāktā vienošanās paredz, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.