«Visi iet mācīties par menedžeriem, bet nepadomā, ko tad beigās vadīs,» saka Eiropas Augstākās izglītības telpas attīstības ziņojuma starptautiskās darba grupas vadītājs Andrejs Rauhvargers. Lūgts komentēt pētījuma datus, sākotnēji kā nozīmīgas viņš izceļ divas lietas - sociālo zinātņu studentu skaita augšanu un dabaszinātņu - kritumu. Sociālās zinātnes savu uzvaras gājienu turpina ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, kur tās ir «visvairāk studētās». 2007. gadā šo jomu izvēlējās aptuveni 34%, šobrīd skaitlis par vienu procentu audzis. Lai arī valsts budžeta vietu skaits sociālo zinātņu nozarē Latvijā ir niecīgs, studentu skaits pieaudzis par 3%. Dabaszinātnes visā Eiropā izvēlas nepilna desmitā daļā studentu, savukārt Latvijā šis cipars ir uz pusi mazāks, kas turklāt rucis arī pēdējo četru gadu laikā. Vēl krasāks kritums vērojams pedagoģijas nozarē, kuru šobrīd izvēlas divreiz mazāk studentu (11,1%). Inženierzinātnes var lepoties ar pieaugumu nepilna procenta apmērā.
«Dati apstiprina vecum veco patiesību, ka Latvijā ir pārāk maz vidusskolu beidzēju, kuriem vienlaikus būtu pietiekamas zināšanas gan matemātikā, gan dabaszinātnēs un tādēļ dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jomas savā starpā konkurē kaujā par šiem skolu beidzējiem - jo vairāk šo jauniešu aiziet uz inženierzinātnēm vai medicīnu, jo mazāk paliek dabaszinātnēm un lauksaimniecībai - un otrādi,» atzīst A. Rauhvargers.
Pērnā gada jūlijā apkopotie dati pierāda, ka augstākā izglītība sniedz labākas nodarbinātības iespējas. «Tieši kas to ietekmē, komentēt nevaru, bet dati ir nepārprotami,» saka A. Rauhvargers. Eiropas Savienībā no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā no 24 līdz 64 gadiem, kuri ieguvuši pamata vai vēl zemāka līmeņa izglītību, nodarbināti ir tikai 56%. Vidējās vai arodizglītības ieguvēju vidū ar darbu nodrošināti 74% eiropiešu. Savukārt no visiem cilvēkiem ar augstāko izglītību nodarbināti ir 84%. Latvijā šī tendence iezīmējas spēcīgāk. Dati parāda, ka mums iedzīvotāji ar zemu izglītību atraduši darbu 5% gadījumu, ar vidējo vai arodizglītību - 74%, bet ar augstāko - 84%. A. Rauhvargers uzsver sakarību, ka valstīs ar lielāku bezdarba līmeni augsti izglītoti cilvēki ir pieprasītāki.