«Iet ļoti labi,» saka Ventspils profesionālās vidusskolas direktore Līga Krūtaine, un šie vārdi raksturo visu Dienas uzrunāto arodskolu pārstāvju noskaņu. Visi norāda, ka šogad jūt lielāku jauniešu interesi par profesionālo izglītību. IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa stāsta, ka pieteikumu skaits uz arodizglītības programmām varētu būt mazāks nekā pērn, jo ir mazāk pamatskolu beidzēju, taču arodizglītību izvēloties lielāka jauniešu proporcija nekā iepriekš. IZM plāno uzņemt 9400 jaunus arodskolu audzēkņus, par 700 vairāk nekā pērn, kad naudas trūkuma dēļ tika ierobežota uzņemšana un aiz svītras palika apmēram 1500 cilvēku. Populārāko specialitāšu galvgalī šogad nonākusi automehānika, tai seko ēdināšanas un komerczinību programmas. Limbažu profesionālās vidusskolas direktors Dainis Augusts stāsta, ka viņa vadītajā skolā šogad nebija plānots uzņemt audzēkņus automehāniķa specialitātē, taču interese bijusi tik liela, ka grupa atvērta, jo jaunieši redzot darba iespējas automehāniķiem.
Viens no biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc profesionālā izglītība kļūst populārāka, ir ekonomiskā situācija - to pārsvarā izvēlas bērni no sliktāk situētām ģimenēm, izriet no Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdes Silvas Ozoliņas teiktā. Būtisks arodskolu pievilcības faktors ir stipendijas no valsts budžeta un ES fondiem. Audzēkņi, kuriem ir ļoti labas sekmes, varot tikt pat pie 50 latiem mēnesī. Arodskolu audzēkņiem ir iespēja nošaut divus zaķus reizē - mācoties četrgadīgajās programmās, viņi var iegūt gan profesionālo, gan vispārējo izglītību. Situācija darba tirgū neesot labvēlīga jauniešiem, kuri pabeiguši vidusskolu, taču nemācīsies augstskolā. D. Augusta vadītajā skolā mācīsies arī tādi jaunieši, kuri pabeiguši vidusskolu, taču nevar atļauties studēt. Audzēkņu piesaistīšanu gan apgrūtinot vidusskolas, kas pēc «nauda seko skolēnam» finansēšanas modeļa ieviešanas aktivizējušās, lai piesaistītu skolēnus. Rīgas Amatniecības vidusskolas direktore Maija Vanaga stāsta, ka reizēm vidusskolas zvana arodskolu audzēkņiem arī mācību gada laikā un lūdz atgriezties vidusskolā, dažus arī izdodoties pierunāt.
Eiropas valstīs lielākā daļa jauniešu iegūst arodizglītību, Latvijā situācija ir pretēja. Pērn to izvēlējās 41% no pamatskolu beidzējiem, kas gan esot vairāk nekā citugad. Dažos reģionos arodizglītība ir vismaz tikpat populāra, cik vispārējā, Daugavpilī arodskolās mācoties pat 65% pamatskolu beidzēju. Izglītības speciālisti jau norādījuši - jāpanāk, ka arodizglītību iegūst 70% no pamatskolu beidzējiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce uzskata, ka tad jāceļ tās prestižs, ko veicināšot plānotās reformas. Diena jau rakstījusi, ka sākotnēji plānots sakārtot arodskolu tīklu, samazinot skolu skaitu, tāpat esot plānots par ES naudu modernizēt palikušās skolas un visas arodskolas nodot pašvaldībām.