Pasaulē ir zināms skaits apdalītu cilvēku - dažam nav pietiekami naudas, cits neprot šarmanti izdarīties dāmu klātbūtnē, vēl kādam nepietiek zināšanu, citam muskuļu…
Viena no riskantākajām grupām ir tie, kuri sirgst ar publiskās uzmanības deficītu. Laikus neveicot profilaksi, viņi pamazām sevi sāk ieraudzīt bezmaz tādā kā mesijas oreolā. Profilakse šajā gadījumā būtu PAREIZA intervija PAREIZĀ televīzijā vismaz divas reizes nedēļā. Vismaz tā šķiet pašam sirdzējam… ja tā nenotiek, nav tālu, ka atbrauc balti vīriņi un, stāstot mīlīgas anekdotes, zem elkoņiem pavada nelaimīgo uz balto autobusiņu ar sarkaniem krustiņiem…
Pašos dziļumos šādi ļaudis apjauš, ka tas ir blefs, bet, lai saprātu dabūtu līdz apziņas līmenim, vajadzīga šoka terapija. Piemēram, tāda kā konsultācijas nobeigumā.
Pēc kārtas.
Aktīvists Jāzeps Ķūrēns blakus ielaistam uzmanības deficītam cieta vēl arī no briesmīgā pretsindroma. Cilvēks ir tik ļoti pret, ka pats vairs nesaprot, pret ko - viss sviestā, sākot no bērnības traumas caur kaimiņmājas sētnieku līdz augstajiem prezidentiem un karaļiem.
Pagājušajā svētdienā Rīgas centrā minētā Jāzepa kunga garīgā veselība saņēma vēl vienu triecienu. Viss smalki plānotais sabruka - leģionāru piemiņas gājiens tūļājās, skaļruņi izbļaustījās pa tukšo, labi iecerētā laivošana pa kanālu dēļ varbūtējas vētras tika noliegta, līdzīgi uzmanības deficīta slimnieki no Vāczemes nīka uz Latvijas robežas, kamēr pārbauda, vai autobusiņš drīkst kustēties… uzmanību alkstošais Ķūrēns gan centās no visa spēka stāstīt intervētājiem, cik ļoti viņš ir pret… Tomēr nīkulīgais fons un ēzeliskā brēkāšana neradīja īsto efektu.
Nu, Jāzeps, acis pievēris, zelta brilli uz deguna ieķīlējis, fantazēja, kā vajadzētu pretoties nākamreiz. Pirmkārt, jāiegūst kuģa vadītāja tiesības, ieskaitot airēšanu vētras apstākļos. Tādējādi Rīgas priekšniekiem būtu apgrūtinoši atrast pietiekamu iemeslu aizliegumam. Jāapdomā kanāla bebru iesaistījums.
Varbūt iegūt arī skursteņslauķa sertifikātu, kas dotu pilnas tiesības pret visu kaut ko vērstās akcijas rīpelēt pa jumtiem. Tomēr kungam gados tas var būt mazliet bīstami. Ja vēl runa jāteic megafonā uz jumta karnīzes… dēļ emociju pārpilnības un gravitācijas savicinās rokas, un čau, Rasma. Nav droši.
Labāk tad apgūt prasmi ar saviem pekeļu maisiem sakāpt liepās ap Brīvības pieminekli. Martā lapu parasti nav, īpaši kursi un apliecības netiek prasītas. Tiktāl ideja vērtīga. Problēma iezīmējas, ka liepas bieži okupē vietējā kovārņu populācija, ar kuriem bezcerīgi veikt sarunas. Kovārņi gan nav nacionālisti, bet, jūtot savu teritoriju apdraudējumu, var pielietot efektīgu bioloģisko ieroci. Ej nu intervijās izskaidro, ka to, lūk, tumsas spēki...
Vēl viens ieteikums, drošāks arī no gravitācijas riska viedokļa - akcijas efektiem izmantot kanalizācija lūkas. Kas par skaistu skatu - īpaši iestudētā brīdī vāki ar dobju būkšķi paslīd nost un augšup sāk slieties stīvi, drūmi, protestējoši tēli. Tie slejas arvien augstāk un augstāk, jau pāri koku galiem…
- Biedri Ķūrēn! Jūs klausāties?! Tātad rezumējot jāteic, ka pēdējā laika neveiksmes liek mums domāt par cita aktīvista izvirzīšanu projektu realizēšanai. Mēs, protams, pateicamies par paveikto. Sekretāre Jūs pavadīs…
Jāzepa Ķūrēna sindromi izgaisa pussekundē. Tinkšķēdama zem galda pabēga zelta brille. Lieliska šoka terapija! Tikai ko nu ar to izdziedināto psihi lai dara?
*ļoti neatkarīgs konsultants