Pagājušajā nedēļā Košices galva Ričards Raši saņēma vēstuli no Eiropas Savienības kultūras komisāres Andrulas Vasilu, kurā augstā amatpersona pauda sarūgtinājumu, ka vienā no šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētām ir uzbūvēta betona siena, kas atdala čigānus.
«Esmu dziļi pārliecināta, ka šādu fizisku barjeru celšana pārkāpj vērtības, uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība, īpaši tās, kas aizstāv cilvēka cieņu un pamattiesības, tostarp cilvēku, kuri pieder minoritātēm,» rakstīja A. Vasilu.
Pirms dažām nedēļām Slovākijas medijos parādījās attēli, kuros redzama siena, kas ir uzbūvēta Košices priekšpilsētā Zapadā un apjož čigānu ģimeņu apdzīvotu daudzstāvu māju rajonu. Tā tiek uzskatīta par lielāko čigānu kopienu Slovākijā.
Atbildes vēstulē eirokomisārei R. Raši paudis, ka siena esot uzbūvēta nelikumīgi un bez Košices mērijas piekrišanas. Viņš apgalvo, ka siena esot tapusi pēc viņa politiskā oponenta - Zapadas mēra Rūdolfa Bauera - iniciatīvas, raksta BBC.
Slovākijas mediji raksta, ka siena ir kļuvusi par Košices un Zapadas administrāciju strīdus avotu. Košices dome ziņu aģentūrai TASR sacījusi, ka nav izsniegusi atļauju sienas celtniecībai, tādēļ tā ir nelikumīga un nojaucama.
Turpretī Zapadas administrācija apgalvo, ka ir lūgusi Košices pilsētas viedokli par plānoto celtniecību un esot saņēmusi zaļo gaismu sienas izbūvei. Pēc tam priekšpilsēta rakstiskā formā par to informējusi Košices domi, bet Košices būvvalde esot apstiprinājusi «žoga, kas apjož autostāvvietu» būvniecību.
Šī nav pirmā reize, kad Slovākijā tiek uzslieta siena, kas atdala slovākus no čigāniem. Kopš 2009. gada valstī ir uzbūvētas astoņas šādas sienas, bet kopumā tādas ir bijušas četrpadsmit.
2011. gadā notikušajā tautas skaitīšanā noskaidrojās, ka Slovākijā dzīvo 106 tūkstoši čigānu.