Veselības ministre uzsver - mediķu atalgojums Latvijā ir neadekvāts viņu darba apjomam un atbildībai, tāpēc Veselības ministrija (VM) patlaban strādā pie risinājumiem. Izveidota darba grupa, kurai dots uzdevums sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā aktualizēto veselības aprūpē strādājošo cilvēkresursu attīstības pamatnostādņu 2010.-2015. gadam un 2010.-2013. gada plāna projektus. I. Circene norāda - lai palielinātu mediķu atalgojumu, jāpalielina tarifi par veselības aprūpes pakalpojumiem. VM patlaban rēķinot, cik naudas vajadzēs, taču, pēc ministres domām, summa būs diezgan liela. Tiesa, ministres plānos ir sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu, un, ja to izdosies ieviest, varēšot iegūt stabilu finansējumu medicīnai.
LVSADA vadītājs Valdis Keris, kurš pēdējos gados daudzreiz cēlis trauksmi par kritiski mazo finansējumu veselības jomai, saka: «Sarunu sākšana [ar veselības ministri] ir vairāk nekā klusums.» Viņš atgādina - valdības rīcības plānā rakstīts, ka veselības aprūpes budžets gadā tiks palielināts vismaz par 0,25% no IKP, sasniedzot rādītāju 4,5% no IKP 2014. gadā. Svarīgi esot ne tikai palielināt mediķu atalgojumu, bet arī samazināt pacientu līdzmaksājumus un samazināt rindas pēc pakalpojumiem.
Veselības aprūpē strādājošo cilvēkresursu programma, kas paredzēja pakāpenisku mediķu atalgojuma pieaugumu, tika pieņemta jau pirms sešiem gadiem, taču «2008. gadā tā pilnībā sabruka - nevis paaugstināja darba algas, bet samazināja,» atminas V. Keris. No 2008. gada līdz 2011. gadam mediķu atalgojums ticis samazināts aptuveni par 20%, taču vidēji tautsaimniecībā - par 3%. V. Keris uzsver - pirmais uzdevums būtu «atlikt atpakaļ tos 20%, ko atvilka aizvadītajā laika posmā, otrs - pielikt klāt tik daudz, lai ārstu un māsu darba samaksa būtu tāda, kādu iepriekš plānoja uz 2009. gadu, proti, ārstiem - divarpus vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, māsai - 60% no ārsta likmes». Latvijā ārsti pērn par vienu slodzi saņēmuši vidēji 520 latu (pirms nodokļu nomaksas), māsas - Ls 314, savukārt vidējā darba samaksa tautsaimniecībā bija Ls 464, stāsta V. Keris. Daļa mediķu gan strādājot vairāk par vienu slodzi.
Premjers norāda - pašlaik, kad ir izdevies atjaunot stabilitāti un izaugsmi, pieprasījumu pēc papildu finansējuma saņemam no visām nozarēm, un to apjoms jau krietni pārsniedzis reālās iespējas. Premjers uzskatot par savu atbildību nepieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos, jāatceras, ka valsts budžetā vēl joprojām ir 2,1% deficīts, kuru jāturpina samazināt līdz 1,4% nākamgad, tāpēc iespējas atbalstīt papildu pieprasījumus ir ierobežotas. «Esmu vienisprātis ar pedagogiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem, iekšlietu sistēmas un citu sektoru darbiniekiem, ka to atalgojumu nepieciešams palielināt, un iespēju robežās valdība to pakāpeniski atbalstīs, gatavojot nākamā gada budžetu,» uzskata premjers. Taču nedrīkstot vēlreiz pieļaut nepamatoti strauju un ar efektivitātes un produktivitātes uzlabojumiem nesaistītu atalgojuma pieaugumu.