Vašingtona, nonākusi ES pārmetumu krustugunīs, cenšas taisnoties visos līmeņos un mēģina pārliecināt eiropiešus, ka Nacionālās drošības aģentūras (NDA) spiegošanas aktivitātes ir tik slepenas, ka pat ASV prezidents Baraks Obama par tām nav zinājis. Tomēr izspiegotie eiropieši aizrādījuši, ka ar «skaistām runām» nepietiks, un brīdinājuši, ka zaudētā uzticība apdraud abu pušu turpmāko sadarbību.
Ekonomiskā spiegošana
Apjaušot kaitējumu, ko draud nodarīt ziņas par eiropiešu mobilo tālruņu uzraudzīšanu, ASV solīja pārskatīt līdzšinējo spiegošanas politiku. Senāta izlūkdienesta komiteja pieprasījusi pārtraukt pasaules līderu mobilo tālruņu noklausīšanos, dēvējot to par nepieņemamu rīcību, un izsauca otrdien uz tikšanos NDA vadītāju un citus izlūkdienesta augstākā ranga darbiniekus.
Arī B. Obama solīja pārskatīt amerikāņu spiegošanas operācijas un garantēt kontroli pār NDA aktivitātēm. Intervijā telekanālam Fusion viņš skaidroja, ka tehnoloģiskā attīstība gājusi tik tālu, ka NDA nepieciešams iegrožot, lai atturētu no kārdinājuma likt lietā visus spiegošanas veidus, uz ko tā ir spējīga.
Taču ne visus pārliecinājuši apgalvojumi, ka pat B. Obama nav zinājis par to, cik plašu spiegošanas programmu izvērsusi NDA. Lai gan ASV savas darbības skaidro ar cīņu pret terorismu, arvien vairāk novērotāju apšauba Vašingtonas atrunas.
«Nekam no tā visa nav saistības ar terorismu,» intervijā CNN uzsvēra žurnālists Glens Grīnvalds, kurš ir autors vairākām publikācijām, kas atklājušas amerikāņu spiegošanas apmērus. «Vai A. Merkele ir teroriste? Vai 60 miljoni vai pat 70 miljoni Spānijas un Francijas iedzīvotāju ir teroristi? Tas acīmredzami ir saistīts ar politisko varu un ekonomisko spiegošanu, un apgalvojumi, ka tas viss ir saistīts ar terorismu, ir tīra maldināšana.»
Taču Baltais nams noliedz, ka spiegotu ekonomisko interešu vārdā. «Mēs neizmantojam savas izlūkprogrammas šādiem mērķiem. Mēs tās lietojam drošības veicināšanai,» Baltā nama preses sekretāru Džeju Kērniju citēja ziņu aģentūra AP. Taču NDA neizslēdza, ka tā «ieinteresēta ekonomiska rakstura informācijā».
Briti aizdomīgi klusi
ES delegācija, kas šonedēļ ieradās Vašingtonā, neslēpa, ka spiegošana iedragājusi uzticību amerikāņiem. Pārkāptas ES pilsoņu tiesības uz privātumu, vislielākās dusmas izsaucot Vācijā, kuras kanclere kļuvusi par pirmo publiski identificēto izspiegoto Eiropas līderi.
Vācieši, kuriem pievienojušās arī citu valstu amatpersonas, brīdinājuši, ka apdraudēts plānotais ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums. Eiropas Parlaments jau nobalsojis, ka jāpārtrauc bankām pieejamo personas datu informācijas apmaiņa ar amerikāņiem.
Eksperti pārliecināti, ka spiegošanas skandāls atstās dziļas sekas ASV un Eiropas savstarpējās attiecībās, taču pagaidām izvairās prognozēt iespējamās nākotnes norises, baidoties no jauniem atklājumiem amerikāņu spiegošanas epopejā.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš izvairījies skaļi kritizēt ASV spiegošanu, paziņoja, ka medijiem derētu rīkoties «sociāli atbildīgi». Viņš draudēja, ka valdība vērsīsies pret laikrakstiem, kas turpinās publiskot NDA slepeno aktivitāšu aprakstus, par kurām informāciju noplūdinājis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes bijušais darbinieks Edvards Snoudens, jo mediju publikācijas apdraudot valsts drošību.
Pagājušajā nedēļā Itālijas dusmas izsauca ziņas, ka britu specdienesti izspiegojuši itāļu valdību un iegūtās ziņas nodevuši amerikāņiem.