Viņš gan piebilda, ka «sākumā varētu būt liels jūklis, jo politikā ienāks daudz jaunu cilvēku». Nesen A. Šlesers savukārt paredzēja, ka valdībā nebūs Vienotības, ja SC, ZZS un LPP/LC iegūs vairākumu. Kuri solījumi piepildīsies, rādīs vēlēšanas.
Tā bija viena no tikšanās reizēm, kādas ar vēlētājiem rīko daudzas partijas, taču to lietderību nav viegli izmērīt, jo katrā gadījumā tā varētu būt atšķirīga. Uz Saeimas deputātu A. Ašeradena, Inas Druvietes un Ainara Latkovska tikšanos ar Mālpils iedzīvotājiem bija ieradušies 22 vēlētāji, no kuriem daži bija šīs partijas biedri. Pasākumā Diena sastapa arī Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvi Anitu Brenci, kura gan bija tikai kā ieinteresēta klausītāja, kas neizmantoja iespēju tincināt konkurentus ar viņiem netīkamiem jautājumiem. Pirms sapulces partijas jaunieši Mālpilī dalīja aģitācijas materiālus un mudināja cilvēkus atnākt uz pasākumu, taču, šķiet, neviena nejauša garāmgājēja zālē nebija. Juris Jēkabsons dzirdējis Vienotības sludinājumu radio un kopā ar paziņu nolēmis atnākt, jo šogad pirmo reizi politiķi atbraukuši uz Mālpili. «Tā nelaime ir, ka viņi grauž cits citam rīkli pušu tad, kad būtu jādara kopīgs darbs,» teica atnākušie.
Tikšanās bija konstruktīva, jo uz to bija ieradusies daļa novada domes deputātu sava priekšsēža Aleksandra Lielmeža vadībā, kā arī Mālpils profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele. Viņu satrauca arodskolas liktenis, jo daudziem lauku jauniešiem no tālākiem rajoniem vairs nav iespējams doties uz mācībām Mālpilī - nav naudas ceļam un iztikai, nekursē autobusi, lai nokļūtu skolā. Uzņēmēja un deputāte Solvita Strausa mudināja ielāgot, ka tas, ko deputāti nolemj Saeimas komisijās, līdz uzņēmējiem nenonāk. Viņu dzīve ir pakārtota apgrūtinošajiem valdības noteikumiem un sarežģītai birokrātiskai sistēmai. Tā tika kritizēta arī skolu kontekstā, jo skolotājiem esot jāraksta tematiskie plāni un papīri, kurus neviens nelasa.
Politiķi skaidroja cilvēkiem nesaprotamās lietas. Bija jautājumi, uz kuriem viņi nespēja atbildēt, godīgi to atzīstot. Deputāti arī izteica dažus solījumus, piemēram, A. Ašeradens vēlas panākt otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzīšanu pašvaldībām, lai tās būtu ieinteresētas teritorijas attīstībā. I. Druviete iestājas par skolu lielāku patstāvību un uzticēšanos skolotājiem. A. Latkovskis cer, ka sadarbībā ar Zatlera Reformu partiju, kurai ir līdzīgi mērķi, izdosies sakārtot vēlēšanu sistēmu - Vienotība jau šajā Saeimā vēlējās palielināt vēlēšanu apgabalu skaitu līdz 14 apgabaliem, lai vēlētājs zinātu, kuram deputātam paprasīt atbildību par parlamenta lēmumiem.
Tikšanās ar vēlētājiem ir sena priekšvēlēšanu kampaņas forma no 90. gadiem, kad tām gan bija cita nozīme, jo toreiz nebija ne mobilo telefonu, ne interneta. Uz tikšanos aci pret aci ar deputāta kandidātu parasti dodas vecāka gadagājuma ļaudis, politiskie konkurenti, ziņkārīgie un cilvēki, kuri vēlas klātienē patirdīt varas pārstāvjus vai izstāstīt savu sāpi. Agrāk tikšanās bija vērienīgākas. Kad 1998. gadā pie vēlētājiem kopā ar Raimondu Paulu un māksliniekiem devās A. Šlesers ar Jauno partiju, zāles bija pārpildītas. Dažus gadus vēlāk kopā ar Maestro jau brauca Aigars Kalvītis (TP), un arī tad ļaužu interese bija liela. Pērnvasar koncertturnejā pa Latviju devās Zaļo un Zemnieku savienība. Cilvēkiem tā bija iespēja noskatīties koncertu par velti un saņemt kādu dāvanu, piemēram, ZZS dāvātās pavārgrāmatas. Koncerts ir kā šovs, kurā nav iespējams nopietni skaidrot savu pozīciju, bet Zaļo un Zemnieku savienībai šoreiz tas esot ļoti būtiski. ZZS ārkārtas vēlēšanās ir izvēlējusies citu taktiku - tikšanās «neskandinām pa radio un nesludinām avīzēs», sacīja Augusts Brigmanis. Tās partija rīko konkrētām mērķauditorijām, kuras sapulcē ZZS cilvēki novados. Tad ir lietišķi jautājumi un atbildes, ir iespēja noskaidrot sabiedrības noskaņojumu un uzzināt, ko viņi gaida no deputātiem. A. Brigmanis nevēlas tērēt laiku un braukt uz tikšanos, uz kuru atnākuši tikai daži cilvēki.
Intensīvi ar vēlētājiem visā Latvijā tiekas arī Saskaņas centrs, kura līderis Jānis Urbanovičs vairāk sastopams lauku rajonos, nevis Rīgā, kur kandidē. Viņš Dienai teica, ka vēlētāju sastapšanai klātienē esot lielāka nozīme nekā medijiem.