Lai arī kinoforums Arsenāls 2002. gadā par vienu no saviem īpašajiem notikumiem pasludināja Teuvo Tulio (1912-2000), lekcijas rīkojis arī Rīgas Kinomuzejs, vairākumam Latvijā joprojām tas ir svešvārds.
Par melodrāmas meistaru dēvētā Teuvo Tulio dzīvesstāsts ir vairāku filmu vērts. T. Tulio, īstajā vārdā Teodors Antonijs Tugajs, piedzima 1912. gadā turku/poļu un latviešu/persiešu izcelsmes vecākiem. Māte, Helēna Ronnkvista (dzimusi Garšina), kura bija balerīna Pēterburgā, viņu dzemdēja vilcienā. Zēns uzauga pie vecāsmātes Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta Šķerbinīkos, bet desmit gadu vecumā pārcēlās uz Helsinkiem pie mātes.
Kinokarjeru Tulio sāka 15 gadu vecumā Valentīna Vālas filmā Melnās acis (1927). Tulio kā režisors radīja izteiktas melodrāmas - skaistas sievietes mīlēja un cieta. «Tulio darbi tiek vērtēti ārkārtīgi pretrunīgi - viņš gan tiek apsūdzēts klišeju atražošanā, gan dēvēts par somu un pasaules kino dārgumu. Viņam veltītas retrospektīvas tiek izrādītas visā pasaulē,» komentē Rīgas Kinomuzeja speciāliste Līva Pētersone. 50. gados kinocenzūras dēļ (jāizgriež erotiskās ainas) Tulio aizliedza rādīt savas filmas līdz mūža galam un pats norobežojās no sabiedrības. Renesansi viņa filmas piedzīvoja 80./90. gados līdz ar jauno somu kinozinātnieku paaudzi.
17. aprīlī plkst. 16 Rīgas Kinomuzejā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības dāvinājuma - Tulio filmu kolekcija un grāmatas par viņa daiļradi - nodošana Rīgas Kinomuzejam un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Demonstrēs Tulio filmu fragmentus, piedalīsies režisore Kristīne Želve, kura strādā pie dokumentālas filmas par Teuvo Tulio. Pirmizrāde līdz ar kinorežisora filmu programmu iecerēta rudenī.