Kristaps Sotnieks Latvijas hokeja izlases aizsargs
Laikam jau pagājušajā gadā, jo, šķiet, arī tad man bija liels minūšu skaits laukumā. Ko lai saka - bija grūti. No sākuma daudz spēlējām, bija pasmagi, uz beigām palika nedaudz vieglāk, bet nevarējām uzvarēt.
Spēlēšana ar nelielu atpūtas laiku pret Vāciju un Šveici neatstāja iespaidu uz rezultātu?
Minimālu iespaidu jau atstāja, tomēr tas mums nav attaisnojums. Gan spēlē ar Baltkrieviju, gan ar Šveici laukumā izgājām... Es pat nezinu, kā lai precīzi pasaka. Vienkārši bija ļoti slikts sniegums pirmajā periodā. Kad pamodāmies, bija jau par vēlu.
Kāpēc nebija kārtīgas cīņas jau no pirmās minūtes?
Tiešām nezinu. Varbūt tāpēc, ka bija svarīgas spēles un gribējām kā labāk. Gaidījām, ko viņi iesāks, bet viņi iemeta ātri golus un mēs vairs nevarējām atspēlēties.
Kuru komandu bija reālāk uzvarēt - Baltkrieviju vai Šveici?
Mums vajadzēja uzvarēt jau baltkrievus. Pēc visa notikušā gan palicis iespaids, ka nevienam nav vajadzīgs, lai mēs tiktu tālāk. Pret Vāciju uz mūsu vārtiem piešķīra «bullīti», kur būtu pieticis ar noraidījumu. Pret baltkrieviem atkal neieskaitīja vārtu guvumu.
Vai šoreiz nebija Latvijas lielā iespēja, jo vadošās valstis spēlēja atjauninātos sastāvos?
Jā, bet tāpēc spēlēt bija pat grūtāk. Visas komandas, kas nāca pretī, kārtīgi sitās. Augstākas klases spēlētāji vairāk tomēr pielieto tehniku. Šoreiz komandas pārsvarā meta ripas zonā un skrēja virsū. Vieglāk spēlēt pilnīgi noteikti nebija.