«Skaitļi ir šausminoši ikvienam un šausminoši arī valdībai,» ārlietu ministrs Hosē Manvels Garsija-Marguljo atzina Spānijas valsts radio. «Spānija nonākusi milzīgā krīzē.»
Gada pirmajos trīs mēnešos bez darba palikuši 365 900 cilvēku. Bezdarba līmenis Spānijā ir augstākais kopš 1994. gada, un toreiz tas sasniedza 24,55% atzīmi. Šobrīd bez darba ir lielākā daļa jeb 52% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, lai gan pagājušajā ceturksnī šajā vecuma grupā atzīme sasniedza 48,5%.
Ziņas sekoja neilgi pēc tam, kad starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's samazināja Spānijas kredītreitingu uzreiz par divām pakāpēm no A līdz BBB+, brīdinot, ka valsts nav pasargāta no turpmāka reitinga pazeminājuma. Pēc aģentūras prognozēm, Spānijas ekonomika šogad saruks par 1,5%, lai gan pirms tam tai paredzēja 0,3% izaugsmi.
Standard & Poor uzsvēra pieaugošās bažas, ka Spānija nespēs, kā solīts, iegrožot budžeta deficītu, satraucās par valsts banku sistēmu un norādīja uz pesimistiskajām ekonomikas izaugsmes prognozēm.
Eksperti norāda, ka Spānija ir daudz ļaunākā situācijā, nekā domāts, un pieļauj, ka uzspiestie taupības pasākumi varētu būt nākuši tikai par sliktu.
«Šobrīd Spānijā sāk atklāties līdzīgs cikls kā Grieķijā,» raidsabiedrībai BBC sacīja HSBC bankas vadošais ekonomists Stīvens Kings. «Recesija ir tik dziļa, ka, sperot vienu soli uz priekšu ar taupības pasākumiem, tie atmet tevi divus lauciņus atpakaļ.»
Pērn Spānijas budžeta deficīts bija 8,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). ES tai ļāvusi šogad to samazināt līdz 5,3%, un Madride solījusi, ka jau 2013. gadā sasniegs noteikto 3% barjeru.
Taču arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau brīdinājis, ka Spānijas ieceres ir nereālas. Valsts nokļuvusi eirozonas parādu krīzes epicentrā, arvien skaļāk izskanot bažām, ka tai varētu būt nepieciešama starptautiskā finanšu palīdzība.