Piekritīsit, ka ziemā jebkura automašīna rada par sevi pavisam citādu iespaidu nekā vasarā. Absolūtie dinamikas rādītāji kļūst par abstrakciju, jo nav iespēju tos realizēt, toties mēs uzzinām daudz jauna par ABS/ESP un daudz kā cita darbību, kā arī noskaidrojam salona uzsilšanas laiku pie mīnus piecpadsmit grādiem.
Lukturu spēja izgaismot aizputinātu ceļu piepeši kļūst svarīgāka par otršķirīgām komforta funkcijām, jo bieži nākas braukt tumsā, kad uzmanība automātiski saspringst un pāriet «kaujas režīmā». Aprīkotas ar ziemas riepām un nonākušas Latvijas ceļa apstākļos, kas ir naidīgi visiem auto, izņemot varbūt Hummer, pat jaunākās un dārgākās automašīnās (pēc dažu domām - pat tieši tās) nereti izskatās mazliet apjukušas. Reklāmas rullīši gan vēsta, ka ikviens daudzmaz nozīmīgs modelis tiek testēts mīnus 40 grādos kaut kur aiz polārā loka, taču starp ideāli gludu Zviedrijas ezera ledu un Braslas ielu ziemā ir būtiska atšķirība. Dīvainā kārtā daži spēkrati tomēr pamanās nezaudēt pašcieņu, kas automātiski padara tos potenciāli ilgtspējīgus mūsu klimatiskajos un braukšanas apstākļos.
Priekšroka benzīnam
Viens no šādiem aparātiem ir jaunā Mazda 6. Pirmie braucieni ar sengaidīto Passat konkurentu, kas nāk no Japānas, notika vietā, kur sniegs gadās tikai ledusskapī, tāpēc ar nepacietību gaidījām Mazda 6 piezemēšanos pašu mājās. Mazda Skyactiv tehnoloģijas jaunākais produkts ieradās Rīgā uz atkušņa un atkalas mulsinošās robežas, kas ir teju ideāls laiks ikdienas lietošanas vērtējumam. Visu cieņu Mazda inženieriem - vieglo materiālu tehnoloģijas, kas vērstas ne tikai uz degvielas taupīšanu, bet arī nepiespiestu braukšanu, darbojas arī pie mums.
Lai gan universālis ir mazliet īsāks par sedanu, tas joprojām ir liels auto. Taču pie stūres izmēri nav jūtami, jo Mazda 6 kustas ar tādu pašsaprotamu, atsperīgu vieglumu, it kā ziemas riepu vietā būtu apauta basketbola kedās. Jau pirmajos testos Dienvideiropā radās aizdomas, ka jaunās paaudzes benzīna dzinēji spēj mēroties ekonomiskumā ar dīzeļiem. Varbūt tā ir vienkārši Mazda 2,2 litru dīzeļdzinēju problēma, taču, ja tik prāvs benzīna automobilis bez tielēšanās spēj pilsētā braukt ar vidējo patēriņu 7,4 litri uz 100 km, tad vismaz ziemā noteikti es dotu priekšroku lētākam benzīna dzinējam.
Bagāžnieka kults
Pirmajam pašmāju testam AutoDiena speciāli izvēlējās Mazda 6 universāli, kas līdz šim bija terra incognita. Lai gan šo versiju iztālēm neviens nesajauks ar zinātnei nepazīstamu Jaguar modeli, kā atgadījās ar Mazda 6 sedanu tā pirmajās dienās Rīgā, sportiskā stāja un shooting brake siluets universāli padara atšķirīgu un īpašu.
Mazda ar šo virsbūvi izdevies tas, kas neizdevās Opel ar Insignia SportsTourer, - apvienot praktiskus ieguvumus un sportisku eleganci. Autoražotājus pēdējā laikā apsēdis universāļu bagāžnieku iekārtošanas kults, kuru ar sekmēm piekopj arī Mazda. Te ir viss, ko varam iedomāties un sagribēt, - āķi, kastes un pat vākam atjautīgi piestiprināts bagāžnieka pārsegs. Reālos lietošanas apstākļos atklājās arī dažas neizprotamas dīvainības. Piemēram, Mazda 6 ir vienīgais man zināmais auto, kurš, novelkot stāvbremzi, izslēdz dienasgaitas lukturus. Pat Mazda pārdevējiem neatradās ticams izskaidrojums šim fokusam, kurš tajās pelēkajās dienās, kad gaisma pat īsti neuzaust, atstāj jūs bez «borta ugunīm», ja, apstājoties ielas malā, sadomāsit apzinīgi pievilkt roceni. Tas pats notiek, ja Mazda 6 automātisko pārnesumkārbu ieslēdz P režīmā. Mazda nedaudz pārspīlējusi ar bezkontaktu atslēgas izmēriem, jo šaurais minibreloks «pazūd» gan kabatā, gan somiņā un pēc formas visai neizdevīgi atgādina šķiltavas, ko pārdod pie lielveikala kases. Tā varbūt ir tikai kaprīze, toties fakts, ka Mazda 6 salonā nav atradusies vieta elementārai durvju aizslēgšanas pogai, gan prasa dziļāku izmeklēšanu, tāpat kā īpatnējais apdares materiālu smārds.
Superdīzeļa šarms
Tie visi, protams, ir sīkumi, taču, kā zināms, tieši jauki sīkumi padara mūsu dzīvi ērtāku un bezrūpīgāku. Lai, aizverot automašīnas durvis, pārceltos uz pavisam citu dimensiju, tam jābūt īpašam auto, un tāds pagājušajā ziemas sezonā bija BMW 750d xDrive. Šis objekts parādījās Rīgā tikai uz īsi brīdi un visai diskrētos apstākļos, taču jāteic, ka arī pats «ūberlimuzīns» ir visai diskrēta automašīna. Ja nespējat atšifrēt burtus uz tā aizmugures, nekas neliek domāt, ka šī 7. sērija ir ar kaut ko pārāka par citām. Bet ir.
Kā zināms, BMW neražo M modeļus uz sava flagmaņa bāzes, atstājot šo nodarbi tādiem uzņēmumiem kā Alpina. Taču klasi zemāks 5. sērijas BMW ar šo pašu dzinēju saucas M550xd.
Lieki teikt, ka totāla apledojuma apstākļos izdevās realizēt labi ja 4% no masīvās 381 ZS jaudas, un man ir aizdomas, ka ceļā uz Nītauri un atpakaļ divas no trim superdīzeļa turbīnām vispār neieslēdzās. Taču varbūt viss notika, kā jānotiek, jo, par spīti platajām riepām, šis ar gandrīz klīnisku rūpību izgatavotais automobilis nodemonstrēja pilnpiedziņas pārākumu kombinācijā ar neierobežotu griezes momentu.
Man atlika tikai turēties pie stūres un nebraukt pārāk ātri, citādi sniega putras šļakatas trāpītu ne tikai pretējā joslā, bet arī autobusa pieturā ceļa otrā pusē. Spriežot pēc spožajām Alpu bildītēm, BMW paredzējis 750xd pavisam citus ekspluatācijas apstākļus, taču arī mūsu «kā ir, tā ir» šļurā automašīna turējās godam. Esmu gan pārliecināts, ka to pašu spēj arī 730xd, kas maksā 16 000 eiro mazāk par aptuveni 103 000 dārgo 750xd, un arī raugās vadītājam acīs ar uzzīmētu instrumentu paneli kā pavards Buratīno tēta Karlo kabūzītī.