Entomologu mērķis ir pievērst uzmanību ne vien pašām skudrām, bet arī veciem dobumainiem kokiem, kuros tās dzīvo un veido savus pūžņus, turklāt koka nedzīvajā daļā. Īpaši tām tīk lapu koki - ozoli un liepas. Spožās skudras ir aptuveni puscentimetru garas un pārsvarā barojas ar laputu izdalījumiem. Atšķirībā no citām Latvijas skudru sugām ir miermīlīgas. Piemēram, rūsganās mežskudras lielākoties savus pūžņus nemaz neveido - apaugļota mātīte okupē citus pūžņus, nogalina karalieni un sāk dēt olas.
Spožās skudras - noslīpētas kā dārgi briljanti
Lai gan Latvijā ir veselas 42 skudru sugas, pie titula Gada
kukainis, ko piešķir Latvijas Entomoloģijas biedrība, šogad
tikusi spožā skudra. «Spožā» tāpēc, ka to ķermeņu virsma ir tik
gluda un glancēta, ka saulē tā veido pat atspīdumus. Līdzīgi kā
gludenā čūska, šīs skudras ir reti sastopamas un iekļautas Īpaši
aizsargājamo sugu sarakstā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.