Pēc 2010. gada olimpiskajām spēlēm pēdējās divas sezonas Latvijas izlases līderiem izvērtās pārdzīvojumiem bagātas. Vankūveras sudraba ekipāžā vispirms Andrim Šicam ieilga atlabšana pēc pleca operācijas, bet pērn pavasarī smagā autoavārijā cieta viņa vecākais brālis Juris. Ar savainojumiem un slimībām cīnījās arī vadošā kamaniņu braucēja Maija Tīruma, savukārt 2006. gada Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Mārtiņš Rubenis iepauzēja, gaidot, cik parocīga viņam būs Soču olimpiskā trase. Šī vasara komandā aizritējusi bez nopietniem starpgadījumiem, un arī Rubenis ir gatavs ar pilnu atdevi strādāt, lai pienācīgi sagatavotos savam piektajam olimpiskajam startam.
Starpsezonā izlasei uz vairākiem periodiem tika piesaistīta titulētā bijusī Vācijas kamaniņu braucēja Gabriela Koliša, kura ienesusi patīkamas vēsmas ierastajā treniņdarbā. Tāpat pozitīvi vērtējami šovasar Rīgā notikušajā Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas kongresā pieņemtie noteikumi attiecībā uz kamanu būvi. «Tie ielikti stingrākos rāmjos un nav tik plaši interpretējami. Nu saprotam, kādā virzienā vairāk strādāt,» atzina Andris Šics, kurš kā sportistu pārstāvis aktīvi piedalījās noteikumu izstrādē.
Izlases kodols palicis nemainīgs, taču šosezon komandā būs tikai divas ekipāžas, jo maliņā pagājuši jaunie Andrejs Bērze un Uldis Logins. Pirmajā posmā piedalīsies arī vairāki juniori, kuri pēc tam dosies uz sacensībām citās trasēs. Pirmie treniņi Īglsā gan izjukuši, jo no Sočiem, kur lielākā daļa sportistu aizvadīja treniņnometni, laikā nav pienākušas kamanas.