Stingrās prasības attiecas uz 10. un 11. klašu skolēniem, kuri nākamajā klasē var tikt pārcelti tikai ar sekmīgām gada atzīmēm. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav informācijas, kādas sekas ir prasību iedzīvināšanai un vai otrgadnieku skaits ir būtiski mainījies. IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa norāda, ka šādi dati IZM būšot tikai nākamajā mācību gadā, kas ministrijai ir pieņemami, jo jau pirms normas pieņemšanas riski analizēti un «nevajadzētu būt nekādiem pārsteigumiem».
No vidusskolu pārstāvju atbildēm izriet, ka lielākoties tajās nav otrgadnieku. Ja arī kāds nav pārcelts, tas parasti noticis citu iemeslu, piemēram, slimības dēļ. Direktori gan norāda - lai gan noteikumi bija zināmi laikus un no septembra skolēniem tas vairākkārt atgādināts, tie, kuri pieraduši no klases uz klasi «ceļot» ar nesekmīgām atzīmēm, neticējuši draudu nopietnībai. Iecavas vidusskolā daži līdz martam ticēja, ka gan jau tiks pārcelti, stāsta skolas direktores vietniece Solveiga Lineja. Citi lietas nopietnību neesot sapratuši arī vēlāk. Piemēram, Ikšķiles vidusskolā dažiem skolēniem šī iemesla dēļ vēl augustā būs jānokārto ieskaite, lai varētu mācīties nākamajā klasē, saka skolas direktore Laima Kalniņa.
Kopumā skolēni ar zemiem vērtējumiem (visbiežāk tie esot bijuši matemātikā un dabaszinību priekšmetos) pavasarī sapratuši, ka lieta ir nopietna, un vasaras darbos saņēmušies. «Ja ūdens smeļas mutē, jāmācās peldēt. Skolēni tā arī darīja,» norāda Kuldīgas 2. vidusskolas direktore Astra Gūtmane. Arī Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva stāsta - ja skolēns kādā priekšmetā neieguva četras balles, «satraukums bija liels un visas nodarbības tika cītīgi apmeklētas». Tāpēc direktori pārsvarā atbalsta stingrās prasības, uzsverot, ka vidusskolas uzdevums ir sagatavot skolēnus mācībām augstskolā. Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska gan uzskata - jāpieļauj arī izņēmumi, ja direktors redz, ka skolēnam jādod iespēja mācīties vidusskolā, lai gan saņemta nesekmīga atzīme.
Programmas Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa gan norāda - skolēnus labi mācīties nevar motivēt tikai ar «pātagu», jābūt arī «burkānam». Tas šajā gadījumā ir labi skolotāji, kas spēj bērnus ieinteresēt mācībās. Problēma Z. Oliņas ieskatā ir tā, ka bērni ar nesekmīgām atzīmēm no klases uz klasi pāriet jau pamatskolā, kas viņai rada jautājumu, ko skolotāji darījuši, lai to laikus novērstu. Turklāt pašlaik Latvijas izglītības sistēmā nav daudz alternatīvu, kur jauniešiem turpināt mācības. Problēma esot arī tā, ka skolas cīnās par katru skolēnu, lai iegūtu lielāku finansējumu, un Z. Oliņa zinot skolas, kurās skolotājiem šī iemesla dēļ dots norādījums arī nesekmīgiem skolēniem ielikt četras balles.