Demisionējušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretārs Mārtiņš Panke atklāj, ka KNAB vadītājam pieprasīts sagatavot visu informāciju saistībā ar J. Strīķes atkārtotu atstādināšanu, līdzīgi kā tas tika darīts pirmajā reizē. «Tas prasa zināmu laiku, iepriekš tās bija apmēram divas nedēļas, arī tagad varētu būt tāpat. Šoreiz juristu analīze būs gatava jau pēc jaunās valdības apstiprināšanas,» norāda M. Panke. Demisionējušais premjers ar nožēlu atzīst, ka KNAB vadītājs konfliktu ar J. Strīķi «nevis risina pēc būtības, bet izvēlas eskalēt». Vienīgais, ko premjers šādās situācijās varot darīt, ir atcelt KNAB lēmumus, taču arī tad ir jāpierāda, ka tie bijuši prettiesiski.
Nākamā premjere L. Straujuma domājusi arī par citiem risinājumiem. Viņas pārstāvis Andis Blinds Dienai norāda, ka L. Straujuma vēlas piesēsties pie viena galda ar abiem, lai notiekošo izrunātu. «Skaidrs, ka viņa ar šo lietu iepazīsies, sagaidīs juristu atzinumu, tad skatīsies tālāk. Situācija nav nekāda pozitīvā, ir grūti, ja šāda līmeņa vadītāji savā starpā plēšas,» saka A. Blinds.
Tomēr bažas rada tas, vai L. Straujuma savu ieceri tik viegli spēs īstenot. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) norāda, ka tas ir maz ticams. «Mazliet cerība bija, kad nesen Latvijas Radio diskusijā žurnālists tiešajā ēterā zvanīja Streļčenokam un Strīķei. Tad viņi abi apgalvoja, ka būtu ar mieru sēsties pie viena galda un izrunāties. Tomēr nepagāja ne nedēļa, un viņš Strīķi atlaida. Man vairs nav ilūziju,» secina A. Latkovskis. Viņš prognozē, ka konflikts ieilgs. Pat ja premjere vai ģenerālprokuros secinās, ka nepieciešams veidot īpašu komisiju, kas vērtētu J. Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam, Saeimas deputāti ar savu balsojumu izlems, vai komisijas lēmumu īstenot. Par to, kāds būs balsojums, esot grūti prognozēt.
Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norāda, ka komisijas rīcībā vēl nav nonācis J. Streļčenoka ziņojums, kurā viņš paskaidro savas rīcības iemeslus. «Bez šīs informācijas mēs nevaram izvērtēt, cik pamatota bijusi tāda rīcība. Tad, kad abi nāk uz komisiju, viņi runā lozungos. Viens otru nosauc par korumpantu aizstāvi, otrs savukārt pirmo apvaino, ka viņš ir nihilists. Pēc būtības mēs tā arī īsti nezinām, kā konflikts sākās. Vai sākumā bija kaut kāda Streļčenoka sīkumainība, vai Strīķes absolūtā nevēlēšanās pakļauties rīkojumiem,» klāsta K. Seržants un bilst, ka vislabāk būtu, ja KNAB pārraudzību uzņemtos prokuratūra, nevis premjers.
Gan J. Strīķe, gan J. Streļčenoks šajā situācijā izvēlas nerunāt. Vienīgi pagājušajā nedēļā pēc Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdes J. Streļčenoks žurnālistiem slavēja J. Strīķes pienākumu izpildītāju Lienīti Šikori, norādot, ka ir gandarīts par sadarbību ar viņu. Ar iepriekšējo vietnieci vairākus jautājumus viņš mēnešiem nav varējis atrisināt, taču ar L. Šikori tas noticis pāris dienās.