Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija gan uzteic Jēkabpils domi, kas «ilgus gadus ir godprātīgi sargājusi un kopusi pieminekli». Rīkotas arī starptautiskas konferences. Tomēr plašākā sabiedrības apziņā Strūves ģeodēziskā loka punkti Sestukalns un Jēkabpils, UNESCO apstiprināta vērtība, pagaidām ir svešvārds. Vietējie, protams, zina. Jēkabpiliete Irita, kas nobalso Dienas mašīnu, daudzsološi iesāk: «Skolēni jau noteikti zina,» iesmejas un turpina, «viņi iet tur parciņā smēķēt.» Satikto vidusskolēnu domas dalās, vai viņiem māca vai nemāca par pasaules dārgumiem viņu pašu parkā. Arī tūristi nav satikti.
Sava laika astronomijas milža un ģeodēzijas autoritātes Frīdriha Georga Vilhelma Strūves (1793-1864) vārdā nosauktais 2822 km garais ģeodēziskais loks jeb meridiāns stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, šķērsojot 10 valstis - Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Lietuvu, Latviju, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu. No 265 punktiem līdz šodienai saglabājušies tikai 34, kas izvietoti Norvēģijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Moldovā un Latvijā. No Latvijā kādreiz uzmērītajiem 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005. gadā iekļauti divi - Jēkabpils (Strūves parkā) un Sestukalns (atrodas Ērgļu novada Sausnējas pagastā). Strūves ģeodēziskais loks ir unikāls XIX gadsimta objekts astronomijas un ģeodēzijas zinātnes attīstībā. Mērījums apstiprināja Ņūtona hipotēzi, ka planēta ir saplacināta no poliem, un precizēja tās izmērus. Strūves ģeodēziskā loka punktu Jēkabpilī no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni 1931. gadā, uzmērot Latvijas Republikas I klases triangulācijas tīklu.
Latvijas pasts šogad maijā izdeva mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas Strūves ģeodēziskajam lokam veltītu pastmarku bloku.