Tieši vēstulē paustais apvainojums par Imanuela Kanta darbu tulkojuma plaģiātismu pašlaik radījis lielāko viļņošanos. Nopietnā pārmetuma kontekstā vēstulē minēti trīs profesori Rihards Kūlis, Igors Šuvajevs un Andris Rubenis. R. Kūlim un I. Šuvajevam par viņu Kanta darbu tulkojumu pārlieku lielo līdzību ar Oto (Ata) Rolava tulkojumiem, kas veikti vēl XX gadsimta 30. gados, savukārt A. Rubenim par viņa darbu Imanuels Kants: ķerras stūmēja mēģinājums tuvoties karalim. Detalizētāk tulkojumu sakritības jautājums aplūkots Paula Bankovska rakstā portālā Satori, kur, piemēram, salīdzināti vairāki R. Kūļa un O. Rolava tulkojumu fragmenti. P. Bankovskis norāda, ka abas tulkojuma versijas atšķiras ar to, ka «novecojušas vārdformas ir aizstātas ar mūsdienīgākām, atsevišķi jēdzieni papildināti ar iekavās ievietotiem jēdzieniem oriģinālvalodā, nenoteiktās galotnes atbilstoši valodas modei pārvērstas noteiktajās, Rolava lietotie termini aizstāti ar citiem terminiem, ir labota interpunkcija un vietām mainīta vārdu secība, tomēr kopīgā abās tulkojuma versijās ir vairāk nekā atšķirīgā». Jau iepriekš šaubas bijušas arī LU vēsturniekiem, kas kāda filozofijas pasniedzēja darbos samanījuši jau lasītus vācu autoru tekstus «gandrīz viens pret vienu un bez atsaucēm», Diena uzzināja fakultātē.
LU Ētikas komisijas vadītāja Indra Dedze uzskata: šis ir nopietns jautājums, kas jārisina LU vadības līmenī - tai būtu jāizveido pat atsevišķa komisija ar neatkarīgiem ekspertiem, kam jāsalīdzina abi tulkojumi ar Kanta darbu oriģināliem. Tikai pēc ekspertīzes varot izdarīt jebkādus secinājumus par plaģiātismu. Taču šo jautājumu varētu skatīt arī no otras puses, Ētikas komisijai vai LU Goda tiesai izvērtējot arī studentu atbildību, ja izrādīsies, ka viņi nepatiesi apvainojuši LU pasniedzējus. A. Rubenis norāda, ka neplāno vērsties pret studentiem, jo nevēloties ielaisties anonīmās spēlēs. R. Kūlis, vaicāts par reakciju uz studentu vēstuli, uzsver, ka telefonintervijā atbildi nesniegs un esot gatavs piekrist plašākai intervijai tuvākajās dienās, savukārt I. Šuvajevu sazvanīt Dienai neizdevās. Sociālantropologs Roberts Ķīlis akcentē, ka iespējamā plaģiātisma jautājums rada šaubu ēnu pār Latvijas filozofiju, kas pazudīšot tikai, ja iesaistītie profesori nāks klajā ar pārliecinošu publisku situācijas skaidrojumu. Mulsinoši esot arī tas, ka citi disciplīnas pārstāvji, kam būtu jāreaģē, ņemot vērā plaģiātisma jautājuma nopietnību, par to nerunā. Ar studentiem tikties gatavojas LU rektors Mārcis Auziņš.
Pirmo studentu vēstuli parakstīja «Gojko Mitičs un draugi». Grupas publiskā seja ir otrkursnieks A. Leimanis, taču pašlaik aiz tās stāvot apmēram 40 studentu, no kuriem daudzi vēl nevēloties nonākt atklātībā. Arī vēstule publiskajā telpā nonākusi pāragri, jo jaunieši vēlējušies klusībā gatavoties diskusijai par filozofiju Latvijā, kas plānota maija sākumā, taču neplānoti noplūdusi vēstule, kas bijusi paredzēta 2. kursa iekšējai lietošanai. Lai diskusijai sagatavotos, studenti plāno rūpīgāk papētīt vairākus jautājumus, to skaitā par LU Filozofijas un socioloģijas institūta naudas izlietojumu. Studentu plānos esot, piesaistot pasniedzējus no citām augstskolām un pašu fakultātes labākos akadēmiskos spēkus, izstrādāt jaunu filozofijas studiju programmu «darbdienas filozofijā», kas XIX, XX gadsimta filozofijā pievērstos analītiskajai tradīcijai, mūsdienās - kognitīvo zinātņu filozofijai, savukārt nākotnē - eksperimentālajai filozofijai. Armands tic, ka «nekad iepriekš filozofijas studenti nav bijuši tik tuvu izmaiņām». LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube stāsta, ka pirmoreiz pieredz tik asu studentu vēršanos pret pasniedzējiem. Ja studentiem izdotos piesaistīt akadēmiskos spēkus un izstrādāt kvalitatīvu programmu, teorētiski pastāvot iespēja, ka to var ieviest, pieļauj dekāns. Arī LU Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisijas komisijas loceklis Rinalds Gulbis atzīst, ka studentiem ir tiesības pieprasīt izmaiņas studiju programmā, taču konkrētajā gadījumā filozofiem skaidrāk jāpierāda pašreizējās programmas kvalitātes problēmas. Gadījumi, ka studenti iebilst pret programmu kvalitāti, esot retums, taču šī neesot pirmā reize, kad par to sūdzas filozofi. Pirms pāris gadiem tika saņemta sūdzība, ka bez fakultātes domes un programmu padomes akcepta būtiski mainīta programma.