«Nama fasādes atjaunošana ne tikai saglabā tā autentisko skatu un uzlabo pilsētvides arhitektonisko pievilcību, bet arī ceļ ēkas prestižu un ekonomisko vērtību nekustamā īpašuma tirgū. Vēlamies šo ēku pārkrāsot arī pārnestā nozīmē. Stūra mājas nosaukumu varētu saglabāt nama pirmais un pagrabstāvs, bet par pārējo ēku vēlamies runāt kā par Tetera namu,» relīzē citēts VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. VNĪ Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece Dienai uzsver, ka VNĪ šobrīd nedomā par īpašuma atsavināšanu. «Tā kā pirmajā stāvā un pagrabstāvā iekārtota Okupācijas muzeja izstāde, būtu loģiski tos saglabāt ar vēsturisku pienesumu,» viņa uzsver, bet vienlaikus norāda, ka jautājums paliek par pārējām telpām. Pēc VNĪ pārstāves teiktā, fasādi krāso, lai ēka labāk iekļautos pilsētvidē, vēl jāatjauno arī jumts. Savukārt, komentējot vēlmi atgriezties pie vēsturiskā Tetera nama nosaukuma, J. Grāmatniece izteicās, ka tā ir vēlme radīt «vieglāku auru», cerot, ka telpām pārējos stāvos ar laiku varētu pieteikties nomnieki.
Pirms darbu sākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām, informē VNĪ. Fasādes tikšot attīrītas, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu, bet trūkstošos un bojātos profilējumus un dekoratīvos elementus izgatavos un atjaunos pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem.
Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda atgādina, ka savulaik, atbrīvojoties šīm telpām, muzejam ir ticis izteikts piedāvājums tās izmantot, un vēsturnieks Rihards Pētersons pat izstrādājis plānu, kā tas varētu notikt, taču plāns nav realizēts finansējuma trūkuma dēļ. Savukārt izstāde, kas šobrīd joprojām skatāma Stūra mājā, tapusi, lielā mērā pateicoties Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem pērn. «Līgums ar Kultūras ministriju ir noslēgts uz diviem gadiem, un tas paredz daļēju izstādes darbības apmaksu - īri un komunālos maksājumus. Šis nav rentabls pasākums, jo ekspozīcija ir bez maksas un ienākumi ir tikai no gidu pakalpojumiem, bet grupā var būt līdz divdesmit cilvēkiem,» skaidro L. Strazda. Taču ir skaidrs, ka nākamgad izstāde savu darbību beigs. Muzejs būtu gatavs savu darbinieku zināšanas izmantot arī turpmākajā VDK ēkas ekspluatācijas laikā, jo jau tagad ir veikti jauni pētījumi un savākti materiāli, bet pilnībā pāriet uz šo ēku, kā to iesaka Strēlnieku laukuma ēkas rekonstrukcijas pretinieki, Okupācijas muzejs nav gatavs. Jau pirms vairākiem gadiem secināts, ka šīs telpas muzeja ekspozīcijai nav piemērotas, turklāt tās liecina tikai par vienu - padomju - okupāciju.
Ja VNĪ vēlas remontēt pārējās telpas, vispirms būtu vēlams veikt visas ēkas izpēti, norāda muzeja pārstāve. Apskatei atvērtie pagrabi ir tikai daļa no visiem, jau XX gadsimta 60. gados daļa pagrabu esot aizmūrēti, un šobrīd nevienam nav zināms, kas tajos atrodas. Bijušās kameras ir, iespējams, pat vairākkārt pārkrāsotas, un nav izslēgts, ka zem krāsas slāņa iespējams atrast kādu ieslodzīto uzrakstus. Tāpat būtu vērtīgi pārbaudīt, kur varētu atrasties savienojums otrā stāva līmenī ar blakus ēku, kura esamību apstiprinājuši cilvēki, kas strādāja ēkā uzreiz pēc tās pārņemšanas no VDK. Visticamāk, šo savienojumu izmantojuši čekas aģenti, kuri ēkā nekad neesot nākuši pa oficiālajām durvīm. Tiesa, izpētei vajadzīgi līdzekļi, kuru atrašana atkal jau varētu būt problēma.