Viņa norāda, ka jau tad, kad rakstīts attiecīgais likums, Valsts kontrole teikusi, ka nepieciešama pavisam cita pieeja.
Valsts kontrolieri neapmierina fakts, ka mēnešalgu grupas tiek iedalītas pēc amatiem un to aprakstiem, nevis ierēdņu kvalifikācijas. «Saruna būs pēc satura, nevis pēc formas tad, kad tā būs nevis par konkrēto amatu, bet to, kādām zināšanām jābūt, lai to varētu pildīt, un līdz ar to, cik pamatota ir atlīdzība. Protams, ir noteikts, kādas kompetences ir vajadzīgas amatam, bet netiek salīdzināts amats pret amatu un tirgus situāciju,» viņa apgalvo.
I. Sudraba arī skaidro, ka Valsts kontrole pārbaudēs regulāri konstatē mēģinājumus apiet sistēmu, piemēram, speciāli tiek izveidots amats, lai atalgotu cilvēku, iekļaujot viņu augstākā mēnešalgu grupā. Viņa uzskata, ka pret šo praksi varētu cīnīties, piešķirot iestāžu vadītājiem lielāku rīcības brīvību atalgojumu noteikšanā, jo visu darbu nevarot sakārtot kā rūpnīcā pie konveijera. Pie reizes būtu jāpalielina vadītāju atbildība par darba rezultātiem. «Pašlaik atbildība par rezultātu netiek prasīta. Ļoti daudz tiek ieguldīts stingrā reglamentācijā, kas arī noved pie šiem daudzajiem izņēmumiem un situācijām, kad meklē, kā apiet sistēmu,» viņa uzsver.