Jāuzmanās gan ar vates kociņu lietošanu, jo ir gadījies, ka vates pikucis no kociņa noslīd un paliek dzīvnieka auss kanālā. Tā izņemšana nebūt nav tik viegla. Ausu tīrīšanu veic ar šim nolūkam speciāli paredzētiem kopšanas līdzekļiem, kuru klāsts veterinārajās aptiekās ir ļoti plašs. Nepareizi rīkojas saimnieki, kuri dzīvnieka ausu tīrīšanai izmanto spirtu saturošus līdzekļus vai ūdeņraža pārskābi. Tie var izraisīt kairinājumu auss kanālā. Izvēlēto līdzekli iepilina ausī, to no ārpuses maigi saberzē, lai visi netīrumi atmiekšķētos, un ar vates vai marles tamponiem ausi rūpīgi izslauka. Dzīvnieka ausis rūpīgi jāizslauka arī pēc mazgāšanas vai peldināšanas. Tajās nedrīkst palikt mitrums. Teiktais īpaši attiecas uz suņiem ar garām, nokarenām ausīm. Viņiem ausis jātīra biežāk nekā pārējiem, t. i., vismaz reizi nedēļā.
Ja suns pastiprināti kasa ausis, purina tās un neļauj pieskarties vai arī ja ausis iekšpusē ir kļuvušas sarkanīgas, ja tās smako vai veidojas izdalījumi, noteikti jādodas pie veterinārārsta. Šajā gadījumā ar ausu tīrīšanu vien nebūs līdzēts. Minētās parādības var izraisīt parazītu radīta bakteriāla vai sēnīšu infekcija. Klīnikā sunim veiks auss apskati un noņems paraugus mikroskopiskai izmeklēšanai. Smagākos saslimšanas gadījumos auss izdalījumu paraugi tiek sūtīti uz laboratoriju. Tur nosaka iekaisuma bakteriālo ierosinātāju, kā arī to, pret kādām antibiotikām šis ierosinātājs ir jutīgs. Tad dzīvniekam tiek ieteikts ārstēšanās kurss. Tā pamatā ir regulāra ausu tīrīšana, tiek ieteikti ausu pilieni un nepieciešamības gadījumā arī iekšķīgi lietojami medikamenti. *Rīgas zoodārza veterinārās ambulances veterinārārste