Svarīga ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Remtes parks

Brocēnu novada Remtes pagastā blakus ezeram atrodas vecā, 1800. gadā celtā Remtes muižas pils. Tās parkā iespējams apvienot pastaigu ar iespēju iegūt jaunas zināšanas par mazās arhitektūras elementiem un svešzemju koku un krūmu stādiem. Parka teritorijā ir bijušais Remtes muižas centrs, restaurētais Medību tornis un lapene, plaši zivju dīķi un alejas, bet Remtes parka vecāko un lielāko koku - Mīlestības ozolu - iecienījuši jaunlaulātie.

Upursala Cirīša ezerā

Aglonas novada Cirīšu ezeram piešķirts dabas parka statuss, bet uz lielākās ezera salas - Upursalas - izveidota dabas taka. Biologi uz salas atklājuši 264 paparžaugu un ziedaugu sugas, no kurām četras ir īpaši aizsargājamas. Upursalu iecienījuši arī putni, īpaši dzeņu dzimtas pārstāvji - melnā dzilna, vidējais dzenis un baltmugurdzenis.

Priedaines skatu tornis

32 metrus augstais Priedaines koka skatu tornis uzcelts vietā, kur skats paveras uz dabas parku Daugavas loki. Lai saglabātu unikālo Daugavas senlejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus, 1990. gadā no Krāslavas līdz Naujenei Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū tika izveidots dabas parks. No augšas var lūkoties uz raksturīgo Daugavas loku īpatnību - desmit lieliem Daugavas līkumiem (meandriem), kur katra loka garums, atrodoties taisnā līnijā tikai 2-3 kilometru attālumā, sasniedz 4-6 kilometrus.

Ančupānu skatu tornis

Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 2012. gadā tika atklāts 28,5 metru augstais koka Ančupānu skatu tornis, no kura paveras skats uz Rēzekni, Jermolu un Odumovas mežiem. Skatu tornis uzstādīts visaugstākajā Ančupānu meža kalnā - 186 metrus virs jūras līmeņa. Ceļā uz torni var apsēsties uz soliņiem un vērot apkārt esošo sakopto mežu, bet Ančupānu karjerā vasarā var peldēties.

Ložmetējkalns

Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir viens no vislabāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā, izveidots par valsts nozīmes vēstures pieminekli un kļuvis par latviešu strēlnieku varonības simbolu. Ziemassvētku kauju piemiņas saglabāšanai 2005. gadā tika uzstādīts jauns 27 metrus augsts skatu tornis, no kura pārredzamas vēsturiskās kauju vietas.

Planču purva taka

Planču purva taka Alojas novadā apmēram puskilometra garumā ieguvusi jaunu dēļu segumu, kurā turklāt iestrādāts pretslīdēšanas siets, kas īpaši noderīgs mitrā laikā. Jaunie informācijas stendi un plāksnes pie takas sniedz izsmeļošu informāciju par purva ekosistēmu, tajā visbiežāk sastopamajiem dzīvniekiem, putniem un augiem. Turklāt šī informācija Braila rakstā pieejama arī vājredzīgiem cilvēkiem.

Tīrumnieku purva taka

Rēzeknes novada Nagļu pagastā starp Lubānu un Orenīšu dīķiem atrodas Tīrumnieku purvs ar tīro Tīrumnieku ezeriņu vidū. Ļaujoties pastaigai pa 800 metru garo dēļu laipu, rudenī var nogaršot dzērvenes un apskatīt indīgo velnarutku. Te aug arī ārstniecības augi - purva vārnkāja un andromeda.

Čužu purva taka

Trīs kilometru garumā Kurzemes pusē vijas Čužu purva taka, kurā 700 metrus veido koka laipa. Dabas liegums Čužu purvs ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā Abavas ieleja, kas iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 100 apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Dabas liegums izveidots 1999. gadā, bet valsts aizsardzībā tas ir jau kopš 1924. gada, jo ir vienīgā vieta Latvijā, kur zied pēcledus laikmeta augs krūma čuža - Baltijā izzūdošs rožu dzimtas krūms.
Avots: a/s Latvijas valsts meži