Šopavasar Rīgā notikušajā konferencē pulcējās talku organizatori no 40 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē. Savu atbalstu Zaļās iniciatīvas mērķiem ar parakstu jau apliecināja gan mūsu valsts Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Šķirojot nepareizi
Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme stāsta, ka talka ir instruments, lai izveidotu Latviju par zaļu, ekoloģisku, veselīgu un attīstītu valsti. Viņa atzīst - cilvēki kļūst arvien izglītotāki vides jautājumos, tomēr daudzi tā arī nesaprot, kāpēc jāiet talkot.
«90% cilvēku domā, ka ir labi, ja atkritumi sadalās, bet tā nav, jo vidē tie sadaloties veido indi, izņemot gadījumus, ja tie tiešām ir dabiskas izcelsmes kā banāns vai apelsīna miza. Pat papīrs, kas nomests zemē, nokrišņu, kā arī citu faktoru iedarbībā šķietami ātri sadalās, nav pilnībā dabīgs - to veido saistvielas, tas ir apdrukāts, krāsots, varbūt pat glancēts un līmēts. Visi šie komponenti dabai ir neliela indes deva. Atkritumiem sadaloties, izdalās ķīmiskie savienojumi, kuri nonāk augsnē un ūdeņos, saindējot arī zemi. Caur strautiem un upēm inde nonāk mūsu ūdensvados un tālāk - organismā,» skaidro Lielās talkas organizatore un bažījas, ka, domājot par talku, daudzu iedzīvotāju izpratnē dominē estētiskais faktors, nevis dabas tīrība pēc būtības. «Ir tādas ekonomiski attīstītas valstis, kuras vizuāli ir tīras, pat sterilas. Augsne ir noplicināta, teju indīga, nekas no atkritumiem nav acīm saredzams, toties gaiss ir piesārņots, cilvēki slimo,» stāsta V. Jaunzeme un uzsver sabiedrības izglītošanas un skaidrošanas lomu, jo zaļais dzīvesveids nenozīmē tikai pareizi savākt un šķirot atkritumus, ko daudzi turklāt dara kļūdaini, piemēram, tērējot ūdens un citus resursus, lai mazgātu krējuma un jogurta trauciņus, kurus Latvijā pārstrādei nemaz nevar nodot.
Tā kā izglītojošiem pasākumiem nepieciešami resursi, radusies ideja par Zaļo referendumu - instrumentu, kurā iedzīvotāji ar savu parakstu apliecinātu, ka vēlas dzīvot zaļāk. Šie balsojuma dati kalpos kā arguments komunikācijai valdības līmenī, lai atbalstītu likumprojektus, ar kuru palīdzību iespējams īstenot Latvijas kā zaļākās valsts pasaulē principus. Nobalsot var Lielās talkas mājaslapā (www.talkas.lv), kā drošības kodu ievadot personas kodu - lai balsojums būtu godīgs un indivīds to varētu veikt tikai vienu reizi. V. Jaunzeme sola, ka personas dati nekur citur netikšot izmantoti.
Bioloģiskā saimniekošana
«Ir individuālie paradumi, ir kolektīvie paradumi, pašvaldību un valsts līmenī - likumdošana, likumu realizēšana, kontrole. Latvijai konsekventi vajadzētu iet zaļajā virzienā, tas varētu būt mūsu veiksmes stāsts. Protams, nekas nenotiks gada laikā, un pirmos rezultātus labākajā gadījumā sasniegsim 5-10 gados ar Eiropas Savienības naudas piesaistīšanu, sabiedrības izglītošanu, zaļā iepirkuma realizēšanu,» uzskata V. Jaunzeme un kā pozitīvu piemēru virzībai uz iecerēto mērķi min pirms pāris mēnešiem izskanējušo ziņu, ka Ķīna gatava iepirkt ekoproduktus no Latvijas.
Pieprasījums pēc bioloģiskas pārtikas produkcijas pasaulē kļūst arvien populārāks, arī Latvijā bioloģisko saimniecību skaits aizvien palielinās. «Tendence ir pozitīva, taču mēs varam iet vēl tālāk, jo pēc būtības - ja bioloģiskajai saimniecībai blakus ir konvencionālā, kas miglo savus laukus ar ķimikālijām, tās tomēr kaut kādā mērā nokļūst arī ekosaimniecībā. Ja Latvija vēlas kļūt par zaļāko valsti pasaulē, mums jāsadarbojas arī ar kaimiņiem, lai arī viņu zemes būtu tīras. Tādēļ tika organizēta starptautiskā konference, kur apmainījāmies ar pieredzi par līdz šim paveikto un ieteikumiem, un iedvesmu nākotnes plāniem,» stāsta dabas sakopšanas entuziaste un uzsver - mērķis neesot ierobežot zemnieku vai uzņēmēju darbību, ja tā nav pietiekami zaļa, bet gan palīdzēt pārstrukturēties, piesaistot investīcijas.
Stāda kokus un puķes
Kā perspektīvus virzienus Lielās talkas organizatore redz ekotūrismu un veselības tūrisma attīstību. Globālā mērogā cilvēku veselība ir slikta, teju katrs cieš no kādas kaites vai nepareiza dzīvesveida izraisītiem veselības traucējumiem, arī to novēršanai izmantotās farmācijas ietekme uz vidi ir negatīva, tādēļ zaļu dzīvesveidu viņa saskata kā planētas nākotnes perspektīvu, apgalvojot: «Latvija varētu būt ne tikai bioloģiskās saimniekošanas un ekotūrisma valsts, bet arī ideju ģenerēšanas vieta, jo smadzenēm ir vajadzīgs skābeklis - labs, tīrs skābeklis un harmoniska vide.»
V. Jaunzeme priecājas arī par lielo talkotāju aktivitāti - entuziastu skaits aug, bet atkritumu kļūst mazāk. Ir pašvaldības, kas grib talkot, bet nav atkritumu, tāpēc notiek vides apsaimniekošana, koku un puķu stādīšana, pagalmu labiekārtošana. Dabas sakopšanas eksperte iesaka sākt ar atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanu, jo atkritumi ir resurss, kas maksā naudu. Tos nepareizi apsaimniekojot, mēs šķērdējam savus resursus.
Bioloģiskie atkritumi jānodala, jāveido komposts, ko iespējams apstrādāt un pārdot kā mēslojumu, jo daudz zemes noplicināts, daudzviet ir smilšaina augsne, ko nepieciešams bagātināt. Nozīmīgs resurss ir PET pudeles, ko būtu labi nodot pārstrādei uz svara vai ierīkot pie lielveikaliem savākšanas punktus. PET pudeļu atkritumi ir videi ļoti kaitīgi, jo, tiem aizdegoties un sadaloties, augsnē var nokļūt ļoti toksiski savienojumi. Lai šis un līdzīgi projekti izdotos, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos dokumentos, kas nav iespējamas bez iedzīvotāju izpratnes un atbalsta.