Turpretim galvassāpes karstais laiks rada mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Mežos karstajā laikā pieaug ugunsgrēku izcelšanās risks, turpretim lauksaimniecībā svelme kopsolī ar lietusgāzēm var pazemināt lauksaimniecības produktu ražu visā Eiropā. Tas savukārt var draudēt ar patērētājiem netīkamām sekām - pārtikas sadārdzināšanos, atzīst Dienas uzrunātie ekonomikas eksperti.
Karstuma ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā, viņuprāt, gan ir grūti novērtēt. «Jo atsevišķu nozaru panākumus aizēno citu nozaru sliktāki rezultāti un tas, ka ilgstošs karstums tomēr nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību un darba spējas,» bilst SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis.
Saldējuma rekordi
Tā kā cilvēki svelmē vairāk izvēlas uzturēties ārpus telpām, doties uz jūru vai kādu tūrisma objektu, karstais laiks, pēc E. Rudzīša teiktā, ir labvēlīgs tūrisma nozarei un ar to saistītajiem pakalpojumiem. «Jo labāks laiks, jo labāk iet,» Dienai atzīst asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele un piebilst, ka vienīgie ceļotāji, kam lielais karstums varētu būt netīkams, ir velotūristi.
Karstums ir izdevīgs arī dažādu āra kafejnīcu un pasākumu rīkotājiem, veldzējošu un atspirdzinošu produktu ražotājiem un tirgotājiem. Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Ivars Andiņš Dienai saka, ka no atspirdzinošiem dzērieniem cilvēki glābiņu svelmē visbiežāk meklē ledus tējās un bezalkoholiskajā alū. Mazāk audzis pieprasījums pēc grādīgā alus un ūdens. Turpretim gāzētās un negāzētās limonādes, arī sulu šajās karstajās dienās cilvēki pērk mazāk nekā vēsākā laikā, norāda I. Andiņš. Saldējuma pārdošanas apjomi līdz šim jūlijā, salīdzinot ar pērno jūliju, Maxima tīklā ir pieauguši par 71%, bet kefīra - par 32%. Rīgas piena kombināts saldējuma pieprasījumu karstajā laikā raksturo kā «absolūti ārkārtēju». Aldara kopējās produkcijas pārdošanas apjomi pārsnieguši pirms Jāņu lielāko dienas apjomu. Tiesa, tirgotājiem svelme rada arī papildu izmaksas, jo produktu dzesēšanas iekārtas jādarbina ar maksimālo jaudu, taču augošais pieprasījums to kompensē, teica Rimi pārstāve Zane Eniņa.
Slikti lauksaimniekiem
Savukārt, runājot par nozarēm, kam karstums var radīt zaudējumus, eksperti kā pirmo min lauksaimniecību. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe Dienai saka, ka dārzeņus svelmē nepieciešams pastiprināti laistīt, bet lopu fermas - pastiprināti vēdināt un to iemītniekus vairāk dzirdīt. «Tas viss rada papildu izmaksas,» saka LTVC vadītāja. Ilgstošais karstums, mijoties ar spēcīgām lietusgāzēm, var būtiski mazināt arī cerības iegūt labu labības un citu kultūraugu ražu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas kontinentā, ko skar dabas untumi. Līdz ar to pastāv risks, ka pārtikas cenas, piemēram, maizes, rudenī un ziemā varētu pieaugt, vērtē eksperti. Par cik tieši pārtika varētu sadārdzināties, to pagaidām gan, pēc I. Gulbes teiktā, ir grūti pateikt, jo «nekas vēl nav beidzies». Tāpat ilgstošs karstums saskaņā ar SEB bankas eksperta sacīto apdraud mežsaimniecības nozari, taču šajā jomā svelmei ir arī pretējais efekts. «Karstā laikā cilvēki retāk dodas uz mežu, īpaši, ja vēl ir slikta ogu un sēņu raža, un mazāk apdraud mežus, jo mežu ugunsgrēku izcelšanās bieži vien saistīta ar cilvēcisko faktoru,» piebilst SEB bankas ekonomists.