Skumji romantiski
«Es gribētu, lai šis darbs cilvēkos raisītu tādas sajūtas, kādas man rodas, skatoties Alvja Hermaņa iestudējumus, - skumji romantiski un skaudri atkailināti,» definē žurnāliste, kuras filmā režisoru varēs iepazīt ne vien profesionālajā, bet arī cilvēciskajā ziņā - kā ģimenes cilvēku, septiņu bērnu tēvu - un uzzināt, kā ikdienas dzīve ietekmē un veido viņa redzējumu teātrī. «Alvis Hermanis mūs vasarā uzaicināja uz savām lauku mājām,» atklāj Mārīte Balode, kura režisoram ir ļoti pateicīga par viņiem veltīto laiku un uzticēšanos.
Šī darba tapšanā ir piedalījies režisors Andis Mizišs un pieredzējušais operators Aldis Šēnbergs. «Viņš rāda klasi!» uzskata Mārīte Balode un piebilst, ka Alvja Hermaņa personība visā tās amplitūdā atklāsies tieši tekstuālā un vizuālā kontrapunktā. Filmas skeletu žurnāliste ir veidojusi kopā ar Latvijas Televīzijas kolēģi montāžas režisoru Ģirtu Ģērmani. Savulaik viņi ir radījuši kultūrvēsturisko seriālu Latvijas teātru vēsture. Skaņu režisors ir Anrijs Krenbergs.
Salīdzinājuma iespēja
«Man ir svarīgi nevis preparēt, bet sajust cilvēku,» atzīst Mārīte Balode, kuras filmā par Alvi Hermani jaunas krāsas režisora personībā atklās leģendārā baletdejotāja Mihaila Barišņikova tepat Rīgā notvertās domas, kad viņi abi kopā radīja starptautisku skanējumu ieguvušo izrādi Brodskis/Barišņikovs (filmā būs redzami unikāli kadri no Jaunā Rīgas teātra iestudējuma), kā arī filmas radošās komandas ceļojuma laikā ārpus Latvijas robežām noķertie iespaidi.
Šī darba veidotāji devās Alvja Hermaņa pēdās pa visu Eiropu. Augustā viņi apmeklēja Zalcburgas festivālu, kura programmā bija iekļauts režisora veidotais Džuzepes Verdi operas Trubadūrs uzvedums ar soprānu Annu Ņetrebko Leonoras lomā. Pēc tam radošās komandas ceļš aizveda uz Vīnes Burgteātri, kurā Alvis Hermanis iestudēja Nikolaja Gogoļa lugu Revidents (ieskatu tajā būs iespēja salīdzināt ar fragmentiem no pašmāju Jaunā Rīgas teātra izrādes).
Filmas virsuzdevums
«Mums bija lieliska izdevība iepazīt Burgteātri,» savās atmiņās par vienu no skaistākajiem un vecākajiem Eiropas teātriem dalās Mārīte Balode, kuru tā aizkulisēs ievedusi māksliniece Kristīne Jurjāne (interneta vietnē ltv.lv var noskatīties viņu abu sarunu raidījumā Personība. 100 g kultūras). Savu ceļojumu viņi noslēdza Parīzes Bastīlijas operā, kurā pirmizrādi piedzīvoja Alvja Hermaņa veidotā Hektora Berlioza dramatiskā leģenda Fausta pazudināšana.
Tas ir lielformāta inscenējums ar izaicinošu jautājumu pasaulei: «Kas notiks ar Zemi? Vai mums no tās ir jādodas prom?» Ko par to saka izrādes vadošie solisti Sofija Koša (Margarēta) un Braiens Himmels (Fausts)? Atbildes meklējiet filmā! Ko par to saka pats režisors? Mārīte Balode atklāj, ka ne tikai Alvja Hermaņa darbā, bet arī neskaitāmajās intervijās ar viņu ieskanas Eiropas bojāejas tēma, kas gribot negribot caurvij visu filmu un piešķir tai jaunu virsuzdevumu.
Turpinājums sekos
Darbs Hermanis turpina pagājušajā gadā aizsākto tradīciju - pērn Latvijas Televīzija ir radījusi un izrādījusi vairākas dokumentālās filmas, kas veltītas pazīstamiem cilvēkiem un jubilāriem: literatūras dižgariem Rainim un Aspazijai (režisore Linda Olte), avangarda mākslas klasiķim Hardijam Lediņam (režisore Kristīne Želve) un gleznotājai Džemmai Skulmei (režisors Olafs Okonovs). «Tas ir absolūti izcils darbs,» savu kolēģu veikumu Jānis. Elza. Mīlas grāmata raksturo Mārīte Balode.
Arī pašai filmai par režisoru Alvi Hermani ir gaidāms sava veida turpinājums - janvārī un februārī taps šī darba versija starptautiskajam tirgum, kas būs 52 minūtes gara (gandrīz 20 minūšu īsāka nekā Latvijas versija - I. A.). «Patlaban notiek sarunas par tās izplatīšanu Eiropas televīzijas kanāliem ar Francijas firmas Telmondis starpniecību,» sarunā ar Dienu teic filmas Hermanis producente Ieva Rozentāle.