Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Tā saucamo jauno trūcīgo problēma

Māris Zanders

Problēmas, kas aktuālas Latvijā - politiķu un ekspertu strīdos, sabiedrības kopumā apziņā -, ir ne mazāk būtiskas citām dažādos aspektos no mums pietiekami atšķirīgām valstīm. Piemēram, Krievijā iznākošā humanitāro zinātņu žurnāla Otečestvennije zapiski jaunākais numurs veltīts tādai tēmai kā sociālā mobilitāte (precīzāk, tās trūkums) un slēptā nabadzība.

Kā zināms, Latvijā daudz un dedzīgi tiek spriests, kā mazināt sociālo plaisu, nabadzību, akcentu liekot uz ļaudīm, kuru, ja tā var teikt, izejas pozīcijas ir smagas - ilgstošs bezdarbs, izglītības trūkums, sociālās komunikācijas prasmju trūkums, pašu vaina utt. Te nav ko iebilst.

Tomēr nereti liekas, ka piemirstam par sabiedrības slāņiem, kurus žurnālā publicētie franču zinātnieki sauc par «jaunajiem trūcīgajiem/nabagiem». Nestrīdoties par to, cik šāds termins veiksmīgs, nevar noliegt, ka šādi slāņi ir. Tiem piederīgajiem it kā ir gluži laba izglītība, ir pat darbs, tomēr viņu ienākumi uzrāda tendenci arvien vairāk atpalikt no izdevumiem, ambīcijām (pamatotām vai ne, tas ir cits jautājums). Cilvēki, kuri atbilstoši klasiskiem modeļiem varētu sevi uzskatīt par vidusslāni - skolotāji, ārsti, ierēdniecības pamatsastāvs un pat privāto uzņēmumu darbinieku liela daļa -, patiesībā jūtas nedroši par savu nākotni, nenovērtēti, stresā. Cilvēka atalgojums var sasniegt 500 latu, kas it kā neļauj viņu saukt par trūcīgu, bet, ja viņam ir vairāki apgādājamie, viņš, ļoti iespējams, tāds ir.

Atsevišķi nodalāms aspekts šajā tēmā ir izglītības nespēja nodrošināt no tās it kā izrietošo dzīves komforta un karjeras līmeni. Francijā statistika ir šāda: ja pirms 30-35 gadiem 70% no bakalaura grāda ieguvējiem varēja rēķināties ar menedžera posteni kā savu pirmo karjeras pakāpienu, tad 2006. gadā ar to var rēķināties tikai 25%. Jaunais cilvēks Francijā var palepoties ar dažādiem diplomiem un grādiem, tomēr apmēram ceturtā daļa vismaz sākotnēji atradīs tikai mazkvalificētu darbu.

Latvijas un Francijas situācija, protams, nav salīdzināma, tomēr pati problēma, šķiet, ir līdzīga. Proti, ir cilvēki, kurus mēs atzīstam par trūcīgiem, un vismaz retorikas līmenī uzskatām par nepieciešamu viņiem palīdzēt. Un ir cilvēki, kuri faktiski arī ir trūcīgi, pat ja vizuāli to grūti nojaust, tikai mēs viņus par tādiem nesaucam, un daudzos gadījumos viņi paši sevi par tādiem kautrējas atzīt. Ja «klasisko trūcīgo» gadījumā ekspertiem un politiķiem vismaz ir priekšlikumi, tad pati «jauno trūcīgo» pastāvēšanas fakta ignorēšana neveicina problēmas apspriešanu.

Franču sociologi arī norāda, ka šie «jaunie trūcīgie» ir arī politiski visapjukušākie. No vienas puses, viņi it kā nevēlas identificēt sevi ar kreisajiem, jo šādas partijas uzskata par, nu jā, klasisko trūcīgo un t. s. mazo algu saņēmēju interešu aizstāvjiem. No otras puses, viņi ir vīlušies arī labējos, jo šīs politiskās nometnes deklarācijās, kurām, kā mēdz teikt, ar prātu varbūt piekrīt, «nenolasa» risinājumus savai konkrētajai situācijai. Rezultātā, apgalvo franču autori, šis visnotaļ plašais «jauno trūcīgo» slānis vai nu mētājas vēlēšanu ciklā starp pretējiem flangiem, vai arī nekritiski gaida kādu (kārtējo) «centrisko» spēku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?