Ieguvums - sakārtota vide
Galvenais ieguvums no Tabakas fabrikas attīstības būs sakārtota vide, sola ideju konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts Jānis Dripe. Nodokļu atlaides vai izdevīgākus īres nosacījumus potenciālajiem telpu izmantotājiem nesola, taču reālais valstiskais pienesums būšot paša kvartāla attīstība, kas «jaunajiem māksliniekiem nav paceļama». Lai arī nav iespējams prognozēt, kas pēc vēlēšanām saimniekos KM, J. Dripe uzskata, ka izdarīts viss, lai vietu saglabātu radošumam un kultūrai, - panākta vienošanās ar va/s Valsts nekustamie īpašumi, piesaistīta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. «Kultūras ministram XXI gadsimta Latvijā ir jāspēj domāt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas sakarībās,» uzsver kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība). ES līmenī radošās industrijas ir svarīgs attīstības virziens. Viņa arī atzīst, ka garantēts vēl nav nekas, taču politiskās izpratnes ziņā šo iespēju nevajadzētu nomest zemē.
Cilvēki, nevis nams
«Tabakas fabrikai ir laba novietne pilsētā, ēka pieder valstij, turklāt tā ir labā tehniskā stāvoklī,» priekšrocības šīs vietas izvēlei jauna radošā kvartāla veidošanā min J. Dripe. Viņš norāda arī apkaimes radošo atdzimšanu - Miera ielas garumā izstiepušās dažādas mākslinieciskas atpūtas un izklaides vietas, turpat blakus radošos ļaudis pulcē Briāna ielas pagalms ar vairākiem klubiem. Visas šīs vietas tapušas kā privātā iniciatīva. J. Dripe atzīst, ka šī ir pirmā reize, kad KM startē kā iniciators radošo industriju telpas radīšanai, tomēr viņš uzsver, ka pilsētvides sakārtošanai ar kultūras akcentu būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm. Ideja par konkrētā nama piešķiršanu kultūrai nākusi no biedrības Miers, tomēr, tā kā ēka ir valsts īpašums, nācies izsludināt ideju konkursu kvartāla apsaimniekošanai. Līdz 9. septembrim pieteikumus ideju konkursam nebija iesniedzis vēl neviens pretendents, atlikusi gan ir nedēļa, interesi esot izrādījuši aptuveni četrdesmit cilvēku. Tabakas fabrikas «atklājēju» biedrības Miers pārstāvis Kaspars Lielgalvis atzīst, ka esot neizpratnē par konkursa nosacījumiem - biedrība ar KM vairāk runājusi par vietu kultūrai, taču rezultātā tiek pieprasīti ekonomiskie risinājumi. «Uzstādījuma, ka kultūrai jānodarbojas ar uzņēmējdarbību tādā mērā, lai sevi nodrošinātu, nevienā valstī nav. Kultūra jau nav skaistais nams, kultūra ir paši cilvēki, kas tajā darbojas,» saka K. Lielgalvis.
Garantiju nav
J. Dripe atzīst - sākotnēji šaubījies, ka Rīgā vajadzīga vēl viena vieta kultūrai. «Mums ir aptuveni septiņi radošie kvartāli, vēl arī atsevišķi punkti pilsētvidē, vai astotais būs piepildīts?» Līdzīgi spriež arī arhitekte Ieva Zībārte, kura šovasar veica pētījumu Rīgas radošie kvartāli ES projekta Creative Metropoles ietvaros: «Ideja par radošuma stiprināšanu Miera ielā ir laba, jo divu gadu laikā tā ir kļuvusi par labi redzamu adresi pilsētā, taču nav pilnīgi nekādu garantiju, ka konkrētā Tabakas fabrika strādās. Radošo industriju daba ir neprognozējama, nav garantiju, ka cilvēki gribēs fabrikā strādāt vai nākt uz pasākumiem.» Viņa arī šaubās par jaunas Tabakas fabrikas nepieciešamību. «Valstij būtu jārada apstākļi izaugsmei, jāpalīdz jau esošajām labajām iniciatīvām. Vajadzīgas ir dažādas programmas radošuma stimulēšanai, kaut vai VKKF konkursiem līdzīga sistēma radošajām industrijām,» norāda I. Zībārte. S. Ēlerte gan uzskata, ka Rīgā kā metropolē radošu vietu nevar būt par daudz.