Tāpēc Saeimas vēlēšanu iznākumam un dažādām interpretācijām par valdības koalīcijas sastāva ietekmi uz starpvalstu attiecībām lielās kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi pievērš lielāku uzmanību nekā Rietumvalstu žurnālisti. Daļēji šo interesi par vēlēšanu iznākumu un, jo īpaši, par dilemmu - nākamajā valdībā ņemt Saskaņas centru (SC) vai Visu Latvijai!/TB/LNNK, protams, varētu skaidrot arī ar faktu, ka šeit ir daudz krievvalodīgu pilsoņu, nepilsoņu un arīdzan iedzīvotāju ar Krievijas pilsoņa pasi kabatā. Krievijas iedzīvotājiem atšķirībā no vāciešiem vai amerikāņiem nav lieku reizi jāpaskaidro, kurā kontinentā meklējama Latvija.
Ņemot vērā SC līgumiski nostiprināto saikni ar Putina partiju Vienotā Krievija, labi saprotams, ka Krievijas varas struktūras ir ieinteresētas, lai SC atrastos vieta nākamajā Ministru kabinetā. Krievijas plašsaziņas līdzekļi šo ieinteresētību atsaucīgi atspoguļo, turklāt izmantojot jau kopš aukstā kara laikiem aprobēto ASV un Krievijas interešu pretnostatījumu. Šis pretnostatījums, protams, nav īpaši piemērots laikā, kad arvien dedzīgāk tiek runāts par ASV un Krievijas attiecību restartēšanu, taču perfekti der, lai vēstītu, ka Krievijai vēl arvien rūp gan tautieši ārvalstīs, gan savas ietekmes nostiprināšana.