Tiesa gan, vairāki atbalsta pasākumi, tostarp palīdzība dārzeņu un augļu audzētājiem, ir Briseles kompetencē un par tiem tiks spriests vien 5. septembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē, kur Latviju pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Atbalsts visai nozarei
Pats galvenais jaunums - panākta vienošanās, ka atbalsts tiks sniegts ne vien eksportētājiem uz Krieviju, bet visai nozarei.
Jau šodien valdība lemj par 13,9 miljonu eiro piešķiršanu visām saimniecībām, kuras Lauksaimniecības datu centrā reģistrētas kā piena kvotu īpašnieces un kuras savu produkciju nodod pārstrādātājiem, bet atbalsta apmērs tiks aprēķināts, ņemot vērā saimniecības pašizmaksas un piena iepirkuma cenas proporcijas. Tiesa gan, pašlaik vēl nav skaidrs, no kāda budžeta šis finansējums tiks piešķirts, bet skaidrs ir viens - Latvijas valsts budžets atvērts netiks un grozījumu nebūs. Tas nozīmē, ka nauda tiks iegūta, pārdalot finansējumu budžeta iekšienē. Arī ES atbalsts augļu un dārzeņu ražotājiem aptvers plašāku loku nekā tikai eksportētājus uz Krieviju.
«Pašlaik paredzēts, ka 125 miljonu eiro atbalsts ES augļu un dārzeņu ražotājiem tiks piešķirts visiem uzņēmējiem, kuri nav novākuši vai novākuši ražu nelaikā. Tātad arī Latvijas dārzeņu ražotāji varēs saņemt atbalstu. Kāds būs atbalsts katram konkrētam auglim un dārzenim, vēl nav zināms. Ir izskanējušas runas, ka, piemēram, par 100 kilogramiem nenovāktu tomātu tie varētu būt 27 eiro. Precīzāk tas būs zināms pēc 5. septembrī plānotās ES ministru padomes,» norādīja J. Dūklavs.
Šādu pieeju apsveic gan cietušo nozaru pārstāvji, gan Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Inguna Gulbe. Viņa norāda, ka līdz ar Krievijas embargo ir «sajaukts viss Eiropas tirgus un, piemēram, tie piena ražotāji, kas eksportē uz Lietuvu, ir tikpat sliktā situācijā kā eksportētāji uz Krieviju». Faktiski Krievijas embargo blakusefekti Latvijas gadījumā ir pārpildīts vietējais tirgus, kur vietējo produkciju izspiež lētākais imports no citām ES valstīm - pārsvarā Polijas un Lietuvas. Arī Latvijas uzņēmumu eksporta iespējas ir ierobežotas, jo visu valstu eksportētāji uz Krieviju meklē jaunus tirgus.
Nav drošības spilvena
I. Gulbe arī apgalvo, ka pašlaik visgrūtāk klājas tieši dārzeņu audzētājiem, jo «iepriekšējie gadi bija izcili labi piena ražotājiem, kas ļāva izveidot uzkrājumus. Savukārt dārzeņu audzētājiem pēdējie gadi nav bijuši labi, viņiem visu laiku klājies grūti, līdz ar to nav arī uzkrāts finansiālais drošības spilvens.»
LOSP pārstāvis un asociācijas Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāsta, ka salīdzinājumā ar pērnā gada augustu šogad dārzeņu cenas ir kritušās par 40%. «Mēs rēķinām, ka šogad dārzeņu audzētāju negūtā peļņa, respektīvi, tas, ko nepaņemsim no zemītes, būs 30 miljonu eiro vērtībā. Prognozējam, ka rudenī un ziemā nevarēsim realizēt 30% produkcijas. Lielais jautājums - vai ir prāta darbs tērēt naudu un novākt ražu, ja nezinām, vai būs, kur to likt. Arī uzglabāšanas iespēju mums nav. Runājot par valdības atbalstu, nevajadzētu ļaut izputēt tām saimniecībām, kurās ir uzsākti projekti. Tā kā uzņēmējiem ir kredīti bankās, tad daudz kas būs atkarīgs no tā, cik bankas būs saprotošas un pretimnākošas, vai varēs grūtību gadījumā vienoties par kredītbrīvdienām vai termiņu pagarinājumiem. Lauksaimnieki ir vieni no apzinīgākajiem kredītu maksātājiem. Tā kā mūsu biznesā daudz ko nosaka sezonalitāte, tad tie audzētāji, kas nevar norēķināties vienu gadu, to izdara nākamajā,» bilst J. Bērziņš.
Bankas gan solās būt pretimnākošas. Tā, piemēram, SEB bankā Dienai norāda, ka tai ir ilga sadarbība ar lauksaimniekiem, un ir labi zināms, ka šajā nozarē ir daudz risku, kas nav atkarīgi no pašiem uzņēmējiem - slikts klimats vai mājlopu slimības, piemēram, tas pats labi zināmais cūku mēris. «Ja uzņēmējiem radīsies problēmas, mēs noteikti meklēsim risinājumu. Tās varētu būt gan daļējas kredītbrīvdienas, gan pagarināti termiņi un pārskatīti atmaksas nosacījumi.»
Atbalsts ar iepirkumu
Tradicionāli vienas no lielākajām pārtikas produkcijas patērētājām ir valsts un pašvaldību iestādes - skolas, bērnudārzi, slimnīcas, sanatorijas, cietumi. Tiesa, ne visos iepirkumos uzvar vietējais ražotājs, jo importam bieži ir lētāka cena. Tādēļ, kā Dienai stāsta Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, valdība izstrādās instrukciju, kurā būs norādīts, kā pašvaldību iestādes var atbalstīt vietējos ražotājus, nepārkāpjot ES normas par godīgu konkurenci un protekcionisma aizliegumu. Dz. Zaķis stāsta, ka jau divus gadus Iepirkuma likumā ieviesta norma, saskaņā ar kuru viens no iepirkuma kritērijiem var būt piegādes attālums, kas ir, piemēram, 30 kilometri, to pamatojot ar videi draudzīgu rīcību, jo tiek patērēts mazāk gaisa piesārņotāju, lai produkciju nogādātu pie patērētāja. Tiesa, pagaidām, pēc politiķa novērojuma, ne visas iestādes māk ar šo normu rīkoties un iestrādāt to savos iepirkumos. Tieši tādēļ sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) taps minētā instrukcija, kā veidot iepirkumus.
IUB pārstāve Agnese Irmeja Dienai stāsta, ka iestādēm ir visai daudz iespēju iepirkumos gluži likumīgi atbalstīt vietējo ražotāju. «Piemēram, pašvaldība var noteikt priekšrocības piegādātājiem, kas piedāvā bioloģiskās lauksaimniecības vai Zaļās karotītes prasībām atbilstošus produktus, kā arī piegādātājiem, kas nodrošina piegādi videi draudzīgā veidā, proti, salīdzinoši mazā attālumā no produktu ražošanas vietas. Tāpat vietējo ražotāju atbalstam ieteicams pārtikas iepirkumus dalīt, nošķirot atsevišķā daļā produktus, ko var piegādāt vietējie dārzeņu un augļu audzētāji, kā arī veidot ēdienkartes, ievērojot Latvijai raksturīgās sezonas, proti, paredzēt vietējo augļu un dārzeņu piegādi attiecīgajā novākšanas, uzglabāšanas sezonā.»
Dzintars Zaķis arī stāsta, ka iecerēts paaugstināt summu, no kuras jārīko iepirkums, no pašreizējiem 4000 eiro līdz 40 000 eiro, un tas ļaus, piemēram, skolām bez konkursa iepirkt produktus no vietējiem ražotājiem par summu līdz 40 000 eiro. Gan zemkopības ministrs, gan dārzeņu audzētāji rekomendē iepirkumus dalīt pa sastāvdaļām, piemēram, burkānus nošķirt no gurķiem, jo citādi, ja visu veidu dārzeņus visai sezonai iepērk vienā iepirkumā, tam var kvalificēties tikai lielie audzētāji.
Līdztekus valdības un ES sniegtajam atbalstam savus ražotājus var atbalstīt arī katrs Latvijas iedzīvotājs, iegādājoties tieši vietējo produkciju. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera šonedēļ uzsāk vērienīgu kampaņu, lai popularizētu vietējos ražotājus un nodrošinātu iespēju atpazīt Latvijas produkciju.