Dārgā labošana
Lai pabeigtu vidusskolu, ir jānokārto vismaz pieci valsts eksāmeni - pārbaudījumi latviešu valodā un literatūrā, matemātikā un svešvalodā ir obligāti, vienu eksāmenu izvēlas skola, savukārt atlikušo var izvēlēties pats skolēns. Lielākā daļa eksāmenu pagaidām ir centralizēti, kas nozīmē stingrus drošības pasākumus un darbu labošanu vienoti. Tieši labošanas izmaksās arī iespējams lielākais samazinājums, neraugoties uz to, ka tās jau šogad apcirptas par 40%. Šīs izmaksas katram pārbaudes darbam atšķiras atkarībā no tā kārtotāju skaita un uzdevumiem, stāsta Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pārstāve Kristīne Ilgaža. Eksāmenu testa daļas ISEC pārbaudot elektroniski, taču daudz pedagogu jāiesaista pārējo uzdevumu labošanā. Piemēram, šogad viena vēstures eksāmena darba vērtēšana izmaksā 56 santīmus. To pieteikušies kārtot 16 292 skolēni, tāpēc vērtētāju atalgojuma kopējā summa varētu būt 9123 lati. Savukārt viena angļu valodas eksāmena darba labošana izmaksājot aptuveni latu, turklāt to kārtot pieteikušies krietni vairāk cilvēku, tāpēc vērtētājiem kopumā būs jāsamaksā ap 23 000 latu. Tomēr iespēju samazināt vērtētāju skaitu ISEC pagaidām nesaskata - tas mazināšot rezultātu objektivitāti.
Kāda eksāmena nerīkošana centralizēti ļautu ietaupīt vērtēšanai paredzētos līdzekļus, jo darbus labotu uz vietas skolā. Piemēram, eksāmenus biznesa pamatos, kultūras vēsturē, ģeogrāfijā jau tagad sagatavo valsts, bet skolotāji labo uz vietas. Savukārt centralizēti eksāmeni ir latviešu valodā un literatūrā, svešvalodās, matemātikā, visos dabaszinātņu priekšmetos un vēsturē. No kā varētu atteikties, K.Ilgaža neatbild, taču «neaizskaramu eksāmenu nav». ISEC konsultatīvās padomes locekļi par to spriedīšot pēc pāris nedēļām.
Skars augstskolas
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva uzskata, ka labāk samazināt obligāti kārtojamo eksāmenu skaitu no pieciem uz četriem vai pat trim, jo parasti vidusskolu beidzējiem visu piecu eksāmenu vērtējumi nav nepieciešami, kas arī palīdzētu ietaupīt līdzekļus. «Arī par eksāmenu skaitu varam runāt,» K.Ilgaža apstiprina, ka tiks apsvērtas visas iespējas. Piemēram, Igaunijā, vidusskolu beidzot, arī jānokārto pieci eksāmeni, savukārt Lietuvā - trīs, no kuriem obligāts ir tikai lietuviešu valodā, Diena uzzināja kaimiņvalstu Izglītības un zinātnes ministrijā.
Lai kādas izmaiņas vidusskolēnu eksaminācijā izdarītu, tās ietekmētu augstskolas, kas uzņemšanas konkursus galvenokārt balsta tikai uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un iestājeksāmenus rīko reti. Atteikšanās no kāda centralizētā eksāmena nozīmē, ka augstskolām pārbaudījums būtu jārīko pašām, uzskata Latvijas Rektoru padomes priekšsēde Tatjana Volkova. Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) Attīstības un plānošanas departamenta Stratēģijas nodaļas vadītājs Juris Pūce redz vairākus risinājumus. Pirmkārt, varētu kādu no šiem eksāmeniem aizstāt ar citu, kam nepieciešamas līdzīgas zināšanas (piemēram, fizikas eksāmenu aizvietojot ar matemātikas) vai arī ar gada atzīmi šajā priekšmetā. Otrkārt, varētu veidot iestājpārbaudījumu, kas gan prasītu papildu līdzekļus.
Jāmaina metodika
Uz iespējām atteikties no kāda centralizētā eksāmena rīkošanas vai arī samazināt kārtojamo pārbaudījumu skaitu skeptiski raugās izglītības eksperte Zane Oliņa. «Eksāmens ir veids, kā likt cilvēkiem fokusēties uz rezultātu,» viņa uzsver. Ja atteiktos no eksāmena, skolēni šim priekšmetam pievērstu mazāk uzmanības. Viņa redz citas iespējas, kā ietaupīt līdzekļus eksāmenu administrēšanas procesā, piemēram, skolēniem tos kārtojot elektroniski. Savukārt izglītības eksperts Guntars Catlaks uzskata, ka jāmaina eksāmenu metodika. Piemēram, varētu veidot integrētu vidējās izglītības beigu testu, kas sastāvētu no vairākām daļām un ietvertu vairākus priekšmetus. Līdzīga ideja par kombinētiem eksāmeniem ir arī T.Volkovai.
Vērtēt atteikšanos no kāda eksāmena pagaidām atturas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), kura uzskata, ka par to jāvienojas ekspertiem un būtisks ir augstskolu viedoklis. Ministre pieļauj, ka jāmazina obligāto eksāmenu skaits, dodot skolēniem lielāku iespēju izvēlēties, kuru eksāmenu kārtot, norāda viņas preses pārstāve Agnese Korbe. Eksāmenu labošanu varot rīkot reģionos - ietaupītos braukšanas un ēdināšanas izmaksas.