Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka valsts premjerministre Terēza Meja ir izlēmusi sākt Lielbritānijas izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvēto Brexit, iztiekot bez balsojuma parlamentā. Oficiāli par procedūras uzsākšanu tiks paziņots pēc tam, kad britu valdība būs izstrādājusi izstāšanās stratēģiju, domājams, pēc nākamgad Vācijā un Francijā paredzēto vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas.
Apgalvojumus par atteikšanos no debatēm un izstāšanās balsojuma parlamentā amatpersonas pašlaik gan dēvē par spekulācijām, tomēr netrūkst arī ekspertu, kuri šādu soli uzskata par iespējamu. Britu parlamentā vairākums ir Lielbritānijas palikšanas ES sastāvā atbalstītāji, kuru aktivitātes var paildzināt un padziļināt politisko haosu valstī. Oficiāli šā gada 23. jūnijā notikušā referenduma, kad briti nobalsoja par izstāšanos no ES, rezultāts atbilstoši valsts pamatlikumam vēl ir jāapstiprina arī parlamentam. Tradicionāli tā vienmēr ir bijusi tikai formalitāte, un arī šoreiz atklāti pret vēlētāju vairākuma gribu britu parlamentārieši diezin vai nostāsies, tomēr viņiem ir virkne tehnisku un juridisku iespēju uz nenoteikti ilgu laiku atlikt galīgā lēmuma pieņemšanu.
T. Meja tikmēr ir noskaņota uz izlēmīgu rīcību un likusi skaidri saprast, ka vēlētāju griba tiks ievērota, nekāda atkārtota referendumu, uz kuru ne tikai klusībā, bet arī atklāti cer Brexit pretinieki, nebūs, un Lielbritānija aizies no ES. Kā norāda premjeres atbalstītāji, tikai izlēmīga rīcība ļaus pārvarēt valsti piemeklējušo politisko krīzi, kura draud izraisīt arī nopietnas ekonomiskās sekas, un šī iemesla dēļ T. Meja varētu būt gatava sākt Brexit procedūru, apejot parlamentu. Britu premjeres pozīcijas ir stipras, arī raugoties no juridiskā viedokļa, jo referendumā pausta tautas griba jebkurā gadījumā ir augstākā demokrātijas izpausme. Līdz ar to iespējamā tiesāšanās T. Meju un viņas komandu pārmērīgi nesatrauc.
Vēl viens ļoti būtisks iemesls, kamdēļ britu premjere varētu nerēķināties ar parlamentāriešu iebildumiem, ir Lielbritānijas kā demokrātiskas valsts un plašākā nozīmē arī visas rietumu demokrātijas reputācija. Virknē Eiropas valstu pastāv lai arī ne kritiski nozīmīga, taču gana liela daļa sabiedrības, kura vairāk vai mazāk skeptiski attiecas pret šobrīd pastāvošo pārstāvnieciskās demokrātijas modeli. Tiek norādīts uz aizvien augošo plaisu starp varu un sabiedrību, lēmumu pieņemšanu tikai nelielas daļas sabiedrības interesēs utt. Ikviens gadījums, kad tiek «pārspēlēti» vai apieti iedzīvotāju vairākuma atbalstīti lēmumi, tikai palielina kopējo neuzticību modelim, un var tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs skeptiķu skaits un ko viņi domās gan par Lielbritāniju, gan par demokrātiju kopumā tās esošajā veidolā, ja Brexit pretiniekiem izdosies apturēt izstāšanās procesu. Ņemot vērā Brexit izraisīto rezonansi, ļoti ticams, ka šajā gadījumā britu palikšana ES būs daudz postošāka nekā Lielbritānijas aiziešana.